Egoisti, aprēķinātāji vai tomēr?

Pirms pāris dienām atzīmējām savu laulības 12-to jubileju un priecājāmies par garām brīvdienām laukos. Kad bērni jau bija nolikti gulēt, sēdējām pie kamīna un pļāpājām .. par egoismu.
Uzskatu, ka mēs abi esam ļoti lieli egoisti un nekad to neesmu slēpusi no draudzenēm. Reiz saņēmu sašutuši atbildi: kā gan diviem egoistiem var būt trīs bērni? Tad nu sēdējām un smējāmies par savu egoisma izpratni. Tā ir mūsu jauko attiecību pamatā - izprast sevi, un argumentēt otrai pusei, kādēļ tas nepieciešams.
Tā mans mīļotais vīrietis savulaik bija ļoti noraizējies par to, lai es saglabātu labu izskatu arī pēc grūtniecības. Tādēļ pēc pirmā bērna piedzimšanas regulāri vakaros dzirdēju jautājumu: "Mīļā, vai tu šodien vingroji?" Ja atbilde bija noliedzoša (un kā gan varētu būt citādāk?), tad vīrs mīļi noteica: "Nu tad es paņemšu mazo un aiziesim uz citu istabu, lai tu vari pavingrot". Protams, ka es gāju un vingroju. Nevarēju taču atzīties, ka man ir slinkums? :) Figūra bija atpakaļ itin drīz un vīrs to vēl arvien daļēji uzskata par savu sasniegumu. Nevienu brīdi mans vīrietis nav mēģinājis izlikties, ka šī gādība bijusi kāda cita, kā tikai viņa interesēs.
Tomēr egoisms mums nozīmē arī uzņemties  atbildību par savām izvēlēm.
Ja esam izvēlējušies, ka mums būs bērni, tad mēs pielāgojam savu dzīvi tā, lai pašiem būtu iespējami ērti. Veselīgs egoisms nozīmē arī rēķināšanos ar citiem. Ik dienas mums jāmeklē kompromisi starp mūsu vēlmēm un iespējām un tieši tādēļ, ka mēs abi gribam būt laimīgi.
Man ir svarīgi izgulēties, tādēļ murgaini atceros naktis, kad mazākā meita teju visu nakti raudāja, bet pa dienu strādājām abi. Tad ir bijis, ka nostaigājot ar viņu pāris stundas, jūtu, ka vairs nevaru un eju celt vīru, lai viņš "pārņem stafeti", pēc dažām stundām pamostos no sajūtas, ka nu jau pārgurumam tuvu ir viņš. Kā novilk robežu, kurš tagad vairāk noguris un pelnījis atpūtu? To ir jāsajūt, un arī jāsaka otram.
Dienu sākot, ir vērts padomāt, kā varētu panākt, lai tava dzīve būtu laimīgāka? Es zinu, ka ja nenoskriešos mājas darbos, tad vakarā būšu labākā garastāvoklī. To zin arī vīrs, tādēļ viņš priecāsies par labo garastāvokli, nevis vētīs veļas kaudzi uz gludināmā dēļa, vai traukus, līdz kuriem nebūšu tikusi. Viņš man ir skaidri devis saprast, kuras vērtības ir pirmās viņa prioritāšu skalā. Egoists spēj atteikties no mājkalpotājas, jo viņam vērtīgāka būs mīļākā. Un tas, kurš prasa visu un uzreiz, nav egoists, bet gan .. ideālists.

Labais matracītis

Manai lielajai meitai ir jau desmit gadi. Tikpat gadi ir arī pirmajam nopirktajam bērnu matracītim.
Tas nevainojami kalpo vēl šodien, tādēļ nolēmu izpētīt viņa sastāvu.
Stingrs un izturīgs, kā arī pietiekami izskatīgs, lai varētu izguldīt arī ceturto bērnu.

Galvenie plusi:
- aptuveni 1-1.2 cm biezs kokosa slānis abās pusēs visvienkāršākajam paralonam nodrošina stingru pamatni;
- iekšpuse ir tapsēta ar sintētisku audumu, tādēļ neveido barotnes putekļu ērcēm un mīkstina kokosa virsmas cietību.
- izmērs 120x60 cm, kas piemērots standarta redeļu gultiņai, tādēļ matracis netiek fiziski deformēts ar locīšanu, spiešanu u.c.
- tumšais un raibais audums saglabājis savu izskatu un krāsojumu.

Atceros, kā bērnudārzā skatījāmies uz gultiņām, kurās vidusdaļa bija izgulēta. Šie matrači bija iegādāti no tīrītās vilnas un to cena, protams, bija ievērojami zemāka nekā izstrādājumiem ar kokosu. Vilnas/vates matracis maksāja ap 8 Ls, šis pie 15 Ls. Tomēr mūsu grupas vecāki vienoti izlēma iegādāties jaunajām gultiņām matračus ar kokosu. Domāju, ka tie Āgenskalna pirmsskolā labi kalpo arī šodien.

Kā viegli ieviest principu "nauda seko bērnam" Rīgas pirmsskolās

Vakar abas ar mazo meitu piedalījāmies protesta akcijā pie Rīgas domes. Deputāti lēma par steidzamības kārtā paredzētu iepirkumu, kurš realizēs aptuveni 400 vietas mazuļiem par budžeta līdzekļiem.
No vienas puses liktos - iespējami jauki un labi. No otras puses.. uz šīm vietām varēs pretendēt tikai mazuļi, kuri jau neiet privātajos bērnudārzos. Bērni, kuri šobrīd apmeklē privātos dārziņus saņem 30 Ls līdzfinansējumu no domes, pārējo sedz vecāki. Daļa no protestētājiem prasīja pārāk daudz .. visiem uzreiz nodrošināt vietas utt. Tomēr pati ideja šķiet atbalstāma.
Manuprāt, ieviešot principu nauda seko bērnam šīs 400 vietas nebūtu jāiepērk centralizēti- atrastos vietas esošajos bērnudārzos. Kā to izdarīt? Elementāri! Jau aprīlī izsūtīt ģimenēm, kuru mazuļi no 1. septembra varēs apmeklēt pašvaldības sākumskolas, jāizsūta informācija, ka viņi var 1) apmeklēt pašvaldības dārziņu 2) izvēlēties kādu no privātajām akreditētajām pirmsskolas apmācību iestādēm un pašvaldība garantēs konkrētu naudas summu šo izdevumu segšanai, tikai jāpaziņo par to jau tuvākā mēneša vai divu laikā.
Kā liecina mana pieredze, virkne bērnu pirms tikt pašvaldības dārziņā ap 3 gadu vecumu, jau apmeklē apmācību iestādi, un labprāt to nemainītu. Līdz ar to vecāki izvēlētos mazāk traumēt savu bērnu, saglabātu viņam pazīstamu vidi, iespējams, ērtāku sev un bērnam atrašanās vietu utt. Ne velti jau šobrīd jaunatvērtos bērnudārzus Vecmīlgrāvī nevarēja aizpildīt, jo daļa vecāku nespēj vest vairākus bērnus katru uz savu bērnudārzu citā pilsētas galā. Tie, kuri izvēlētos neapmeklēt pašvaldības dārziņu, automātiski atbrīvotu vietas nākamajiem bērniem rindā. Pēc pēdējiem medijos redzētajiem datiem, pašvaldības dārziņus apmeklē ap 26 000 bērnu, tātad nākamgad atkal sāks iet vismaz 5000.
Nerunāšu nemaz par to, ka vēl arvien nav prasība, ka pašvaldības dārziņa pirmajiem vieta ir bērniem, kuru vecāki deklarēti Rīgā. Pilnīgi pietiek ar to, ka bērnu deklarē Rīgā, bet paši vecāki var maksāt nodokļus jebkurā Latvijas pašvaldībā. Patreiz, kad deklarēties iespējams pāris minūšu laikā internetā, šāda nesaprātība noteikti neuzlabo Rīgas pašvaldības budžetu.

Laižu idejas gaisā

Šodien beidzot nopubliskoju pirmo soli savā mazā biznesa tālai virzībai. Izveidoju aptaujas anketu un nosūtīju visiem draugiem, kā arī palūdzu pazīstamās mammas padalīties ar savu skatījumu.
Kādu brīdi anketa būs pieejama šeit:

qwik survey

Take our Online Survey
Sajūtas varen jocīgas. Stundas laikā diezgan daudz atsauksmu, rekomendāciju un ieteikumu .. pāris desmiti uzreiz.  Internets ir viena interesanta padarīšana.
Un tiem, kas vēlas veidot aptaujas bez maksas, iesaku izvēlēto lapu - tiešām bija salīdzinoši ātri, ērti un saprotami angliski runājošiem. Pie tam nekādu samaksu vēl arvien neprasa. Patīkami.

Sāku domāt par pensiju

Dažas dienas atpakaļ radio atkal sadzirdēju diskusiju par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un sapratu.. hej, man tak vēl 30 gadi līdz pensijai. Vismaz...30. Tas ir tieši divas reizes vairāk nekā es jau esmu pavadījusi pieaugušas personas statusā. Iepriekšējos gados esmu paspējusi : iegūt izglītību bakalauru un vēl maģistra līmenī, atrast otru pusi un salaulāties, iznēsāt un piedzemdēt trīs bērnus, kā arī pa vidu visam iekārtot dzīves vietu, nopirkt auto un lauku māju.
Ja tā padomā.... man ir viss, ko gribēju sasniegt, kad tikko pabeidzu skolu, bet vēl divreiz vairāk laika. Vai to drīkst izniekot? Nekādā gadījumā .. tādēļ ar steigu sāku sapņot par to, ko vēl gribu izdarīt līdz pensijai. Ja neskaita to, ka jāiekrāj kāds grasis vecumdienām.
Firmu jau nodibināju, tagad tikai jāiekustina. Pa nākamajiem 30 gadiem es vēl veselu revolūciju varu sarīkot.  Bet pagaidām revolucionāri uzvedās mani jaunieši.

Kad bērni kļūst par apgrūtinājumu

Sestdienas vakaru pavadīju burvīgā sabiedrībā, JCI prezidenta inaugurācijas ballē. Bijām veiksmīgi atstājuši bērnus auklītei un vakars piederēja tikai mums diviem. Es bez bērniem un vīrs bez bērniem, kāda jauka kombinācija.
Padejojām un papļāpājām. Līdz kādā sarunā ieminējos, ka mums ir trīs bērni. "Izsaku līdzjūtību", atskanēja no sarunu biedra. Nez kādēļ man atbilde radās uzreiz un nekavējoties: "Šajā sakarā es pieņemu tikai apsveikumus".
Saruna veikli aizvirzījās uz to, ka, protams, viņš bija domājis mani apsveikt, bet es sajutos labi. Man tiešām patīk, ka mani bērni man ir. Grūti ir tad, kad nāk miegs vai visi slimo, bet visādi citādi .. viņi taču ir burvīgi, vai ne?

Bērnu veselība: ārsta viedoklis pret mammas intuīciju

Reizēm esmu pilnīgi perfekts pacients.. kā daktere ieteica, tā arī daru. Iebaroju bērnam visu, ko ārste noteikusi precīzās devās un pat nevaicājot, kāpēc. Tomēr ir reizes, kad visu izdaru pavisam pretēji un pārliecinos, ka tas bijis pareizi.
Mazā meita kopš pērnā pavasara reizēm slimo ar neizskaidrojamu klepu. Pirmajā reizē ārste izklausīja mazās krūtiņas un lika dzert AB un vēlāk arī Ventolinu nedēlu no vietas. Tā ir spēcīga kombinācija zīdainim, kas nav pat 6 mēnešus vecs. Tomēr bērna veselības dēļ zāles devu. Īsti gan labāk nekļuva, bet pēc laika klepus pārgāja.
Vasarā meitēns rāpoja pa grīdu, šļūca, ja būsim pavisam precīzi. Klepus atgriezās un atkal trokšņi, ārste silti ieteica mēģināt dot Ventolinu, bet pēc tam arī līdzekļus pret alerģiju, jo pārāk slimīgs man tas mazais cilvēciņš.
Aizgāju ar recepti uz aptieku un pat nopirku kādu līdzekli alerģijas apkarošanai, tomēr mājās izrādījās, ka man iedots nepareizs.. tāds, kurš paredzēts tikai no 2 gadu vecuma. Tā nu noignorēju labo ieteikumu un mierīgi dzīvojām un klepus pārgāja pats no sevis. Pēdējā pusgada laikā meitēns ir pāris reižu pa nedēļai atkal klepojis tikpat jocīgi un padziļi, bet es stūrgalvīgi neko nedaru un klepus pēc laika pāriet, varbūt vannā liekam retāk.
Pagājušā nedēļā aizgāju uz gadu izrakstītajām analīzēm - gan urīns, gan asinsaina ir lieliski. Tātad šoreiz man ir taisnība .. lai kas tas arī nebūtu, bērnam uznāk un pāriet pats no sevis un neatstāj sekas.