šodien sastingu, klausoties ziņas. 440 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saņem kompensējamus medikamentus. Vai tiešām katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jābaro ar ķīmiskiem preparātiem par mūsu nodokļu naudu, lai tas varētu piedalīties sabiedrības dzīvē, strādāt vai vismaz izdzīvot?
Tātad katrs piektais no mums atkarīgs no kompensējamiem medikamentiem. Pauze, lai to visu aptvertu. Kā mēs to šodien varam atļauties? Vai mēs to varējām atļauties vakar?
Tomēr daudz vairāk mani pārsteidz cits saistīts temats. Kādēļ Latvijas medicīnas aprūpes sistēma ir veidota tā, ka ieguvēji ir tie iedzīvotāji, kuri par savu veselību nerūpējas? Kādēļ virkne dzērāju, kuri apzināti ir sabeiguši savas aknas un nieres turpina saņemt simtiem latu vērtus medikamentus ik mēnesi? Kādēļ viņi, reizēm pat lietojot alkoholu, kurš tiem ir stingri aizliegts, turpina būt programmās, kurām valsts tērē neskaitāmus simtus, un pat tūkstošus mēnesī?
Kā es to zinu? Diemžēl arī pati pazīstu cilvēkus, kuri šādi valsts aprūpē bija mēnešiem un gadiem. Tas pagarināja viņu iespējas reizēm nodzert savu veselību, bet tik un tā šodien viņi ir miruši. Varbūt tas skanēs cietsirdīgi, bet esmu saskārusies tikai ar dažiem noteikumiem, kuri paredz atbildību par cilvēka personīgo veselību. Vai par stacionēšanos pēc kārtīga "plosta" ir jāsedz valstij visi radušies izdevumi? Vai lietojot kompensējamās zāles aknu un nieru veselībai un reizēm kārtīgi piedzeroties /kas likvidē visu līdzšinējo medikamentu iedarbību/, vai cilvēkam tiek atņemtas tiesības saņemt kompensējamos medikamentus par tīšu savas veselības bojāšanu?
