Sveicināti!

Bērnībā sapņoju, ka būšu rakstniece vai dzejniece.
Dzīve aizvirzījusies citādi, tomēr gadu pēc gada mēdzu ierakstīt savā jaunā gada apņemšanos sarakstā, ka sākšu rakstīt uz papīra.
Te nu būs.. kaut kas no manis un par man svarīgām lietām.

sestdiena, 2011. gada 17. decembris

Vai tev ir dzimtā valoda?

Kopš aktualizēts valsts valodas jautājums, ik pa brīdim analizēju savu uzvedību un valodas lietošanu. Pirms nedēļas sapratu, ka pensionētai kundzītei, kura uzdeva jautājumu krievu valodā, es atbildēju krieviski. Un tikai pēc sarunas sāku domāt.. ja nu viņa vietējā, varēju taču atbildēt latviski utt. Tas kopā ar tvītiem par latviešu nācijas pazemību un nespēju pastāvēt par savu valodu, lika iegrimt nopietnās pārdomās.
Es taču sevi uzskatu par latvieti, manu bērnu dzimtā valoda ir latviešu valoda. Kādēļ es aktīvi necīnos par valoda lietošanu ikdienā? Tikai pēc kāda laika sāku aptvert savu un daudzu citu līdztautiešu neviennozīmīgo situāciju. Es nemaz neesmu pārliecināta, ka pirmos vārdus esmu izrunājusi latviešu valodā, jo mans tēvs ar mani vienmēr ir runājis krieviski. Divu gadu vecumā tekoši runāju abās valodās un tikai pēc bioloģisko vecāku šķiršanās, es izaugu latviskā vidē.
Krievu valoda ir otra mana dzimtā valoda. Es izjūtu krievu balādes tuvāk nekā daudzas latviešu tautasdziesmas, man emocionāli tuvāka krieviskā krāsu gamma nekā latviešu nacionālie toņi, bet es tomēr uzskatu sevi par latvieti. Paradoksāli, ka arī mani brālēni aug jauktā ģimenē, mana māsa precējusies ar puisi, kura ģimenē arī visi runā latviski, un viņa brālis un vedējtēvs arī precējies ar latviešu meiteni. Viņu bērni par savām dzimtajām valodām uzskata divas - latviešu un krievu.
Līdz ar to es pat vēlos reizēm runāt arī otrā savā dzimtajā valodā un negrasos ar savu radinieku, kura ģimenē lieto tikai krievu valodu, runāt latviski. Ja nu reizēm, man tomēr pietrūkst vārdu krājuma. Jo arī krievu valoda ir mana tēva valoda. Nespēju viņu necienīt vai izvairīties no tās lietošanas.
Līdz ar to visa šī ņemšanās ap valodas lietojumu tomēr ir sarežģītāka nekā liekas nacionāļiem. Arī Londonā un daudzās citās pasaules lielpilsētās ir savs China town - ķīnas stūrītis, kur daļa sabiedrības angliski pat nedomā runāt. Lai tajā rajonā strādātu, vairumam darbinieku prasīs ķīniešu valodas zināšanas jeb vienkārši algos savus tautiešus. Bet svarīgākais - ja kāds brits vēlas, lai viņu apkalpo angļu valodā, viņš izvairīsies no tādas iestādes, kurā viņu neapkalpo viņa dzimtajā valodā. Līdzīgi to būtu jādara arī Latvijas iedzīvotājiem. Un tirgus visu noregulē.. Turpretim valsts iestādēs tāpat kā līdz šim ir tikai loģiski, ka Latvijā runāsim vienīgajā valsts valodā.
Vēl arvien atceros 1990-to gadu, kad visas manas krievu draudzenes lūdza, lai ar viņām runā latviski un mēs pilnībā pārgājām uz latviešu valodu saziņā. Pagāja daži gadi un, lai nepazaudētu otras valodas zināšanas, vairumā gadījumu brīvprātīgi piedāvājāmies pāriet uz krievu valodu atpakaļ saziņā. Gan tādēļ, ka iegūtā valoda regulāri jālieto, gan tādēļ, ka viņām latviešu valoda sen vairs nav jāapgūst.
Bet pati sev atzinu, ka negrasos atteikties no vienas no savām valodām. Es to esmu lietojusi saziņā Latvijā un turpināšu to lietot, jo negrasos analizēt katru pretimnācēju. Angļu valodā jautājošu cilvēku taču es nemēģinu nosvērt un nomērīt - vai viņš šeit pārcēlies dzīvot, vai tomēr tikai iebraucis uz dažām dienām. Nedarīšu to arī ar jautātājiem krievu valodā. Un bērniem būs jāmācās abas - krievu un angļu valodas.
Uz referendumu iešu, balsošu PRET vēl vienu valsts valodu, bet visur, kur būšu klients, mani jāapkalpo latviski. Tā ir cieņas izrādīšana pret mani un manu bērnu un vīra vienīgo dzimto valodu.
Kad ar šiem jautājumiem esmu tikusi skaidrībā pati, man palicis vienkāršāk lasīt un diskutēt arī ar citiem.

piektdiena, 2011. gada 21. oktobris

Pierādi, ka neesi muļķis

Vakardien skaidroju savai mammai, kas tas īsti ir melnais PR un kā viņš rodas. Kā viņš rodas, man vēl arvien pašai nav īsti skaidrs, bet acīmredzot tas notiek ļoti profesionāli. Ideāls piemērs - prezidentam Bērziņam esot iebildumi par Danielu Pavļutu kā ekonomikas ministru.
Patiesībai jāsaka, ka Danielu pazīstu jau vairāk kā 10 gadus, bet pēdējo gadu viņu pat neesmu satikusi. Latvija ir maziņa un esam bijuši kopā dažādos pasākumos, aktivitātēs. Redzēju viņu garām skrienot arī partijas birojā, bet mani viņš todien pat nepamanīja, jo bija aizņemts sarunā ar citiem kolēģiem. Es domāju, ka viņam nav nojausmas, ka es šobrīd esmu ZRP birojā un aktīvi darbojos partijā. Tomēr zinu, ka viņš apguvis labu izglītību, darbojies Tidzniecības un Rūpniecības kamerā, un uzskatu viņu par veiksmīgu piemēru, kādam jābūt mūsdienu politiķim. Atceroties, kāds amats un pienākumi viņam bija uzticēti kamerā, man ne mirkli nav šaubu, ka par viņa profesionalitāti Bērziņa kungam nav nekādu iebildumu. To apliecina arī mūsu kolēģu sarunas ar prezidentu Bērziņu. Un tomēr presē krustām šķērsām publikācijas par to, ka viņš nav profesionālis.
Pret šādām publikācijām ir grūti cīnīties. Līdzīgi kā diskusijās, kad tev pajautā.. vai jūs vairs nelietojat narkotikas? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt pareizi. Jo aizdomas sabiedrībā paliek uz visiem laikiem.
Presei ir liels spēks un šobrīd acīmredzami tiek mēģināts pārliecināt sabiedrību, ka mūsu izvirzītie ministri nav piemērotākie. Par to, ka Gaidis Bērziņš tieslietas pārvaldījis jau divreiz un tiesas ir ļoti problemātiska darbības joma, nekāda trokšņa medijos nav. Bēdīgi. Līdz balsojumam par valdību vēl vairākas dienas un nav zināms, kādus vēl šūpošanas manevrus paredzējuši potittehnologi.

ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Vārdi, kas saskan ar darbiem

Esmu pieskaitāma pie tās sabiedrības daļas, kas īsti neuzticas apkārtējiem. Tipiski latviski. Jebkuru uzlūkoju ar nelielām aizdomām, jo īpaši pēc pieredzētā krīzes laikā 2009. gadā. Pat ļoti burvīgi cilvēki grūtās situācijās meloja acīs skatīdamies un tādēļ rēķinos, ka jebkurš svešs cilvēks varētu rīkoties līdzīgi.
Tomēr pārsteidza svētdienas rītā lasītā ziņa, ka no partijas atšķēlušies seši cilvēki, kaut gan jau pirms vēlēšanām daļai no viņiem bija jūtams sakāpināti augsts pašvērtējums. Trūka pamata, lai pārliecinātos, ka tiešām šie cilvēki ir tik zinoši, profesionāli un godprātīgi. Un diemžēl .. nebija arī. Goda prāta pietrūka un arī drosmes. Pēdējā tikšanās reizē sestdien neviens pat nepiecēlās un nepateica, ka apsver jautājumu par atšķelšanos no partijas. Svētdien partijas valdes locekļi par to uzzināja pa tālruni un tad jau uzreiz tas bija presē.
Tomēr šorīt esmu atkal gandarīta par tiem kolēģiem, kas ir mūsu pārstāvji sarunās ar citiem politiskajiem spēkiem un ka tie pat neapsver "pārdošanos" sponsoriem vai ieinteresētajām pusēm.

Patiess lepnums, ka žurnālistu izpēte mūsu partijas rindās vainagojusies ar to pašu, ko esmu dzirdējusi valdes sēdēs, tiešās un netīšām dzirdētās sarunās. Partijas rindas vieno ideālistus, kuri vēl cer mainīt šo valsti.
Un šobrīd dienas kārtībā .. kā organizēties tālāk. Valdības veidošanas periperijas diemžēl paralizējušas biroju un gaidam, kamēr būs skaidrs, kas notiek tālāk, jo daudzas gaišākās galvas šobrīd Saeimas namā. Tur arī mums kā jaunai partijai viss jāapgūst - kādi līgumi jāslēdz ar katru darbinieku, kā pieslēgt printerus vai kas jādara, lai no personīgajiem portatīvajiem datoriem varētu arī kādu e-vēstuli nosūtīt. Pilnīgi muļķīgi sīkumi, bet paņem tik daudz laika. Bet tiem mūsu deputātiem, kas dzīvojuši ārpus Rīgas šobrīd intensīvi jāmeklē dzīvesvieta, jākārto administratīvie papīri u.tml.  Tomēr jau šo piektdien pirmie pārstāvji būs atpakaļ reģionos, lai turpinātu sarunas ar vēlētājiem un darītu to visu termiņu nevis tikai īsi pirms vēlēšanām. Un par to atkal ir vērts lepoties. Tas, par ko šobrīd satraucos es, ir fakts, ka man nav skaidrs, kā pat es varētu noskaidrot, kur un kad šie deputāti būs un kā par to uzzinās vēlētāji.  Tas šodienas darba kārtībā.

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

Slimošanas rudenī

Lai cik veselīga būtu izvēlētā pārtika, rudenī tik un tā mājinieki slimo. Ja vēdera vīrusu-viendienīti izslimojam ātri un pēc divām dienām viss jau aizmirsies, tad rudens drēgnumā radies klepus un iesnas gan tik ātri nepazūd.
Tā nu ja gandrīz nedēļu sēžu mājās, rūpīgi dzeru siltas tējas un ēdu vitamīniem bagātu pārtiku, tomēr tas netraucēja arī manam organismam pieteikt streiku. Nu es esmu bez balss un lēnām apsveru, vai kārtējo laringītu ārstēt ar antibiotikām un mēģināt ielekt braucošajā politikas vilcienā vai tomēr ļauties dabai un ārstēties, kamēr "tas tur augšā" izlems, ka laiks atkal darboties un plosīties.
Neesmu ļoti izteikta fatāliste, tomēr reizēm ieklausos kopējā organisma noskaņojumā. Jo īpaši tad, kad organisma uzvedība ir nedaudz neloģiska vai negaidīta. Tas palīdz samierināties ar domu, ka atkal kāds bērns saslimis arī.. jo līdz ar to neviens plāns īsti nevar tikt realizēts iecerētajā laikā un apjomā.
Tā ir jocīga pārmaiņa pēc iepriekš ierastā paļaušanās uz sevi vienmēr un visur.

sestdiena, 2011. gada 1. oktobris

Īpašais noskaņojums pēc valdes sēdes

Ir gandrīz trīs naktī, ir pavadīta 17 stundas gara darba diena, bet vēl arvien nevaru aizmigt. Ir pavisam jocīgi un nemierīgi, jo pēdējās deviņas stundas pavadīju kopā ar kolēģiem un ZRP valdi, diskutējot par to vai un kā mēs varam paziņot, ka koalīciju vēlamies veidot ne tikai kopā ar Vienotību, bet arī ar Saskaņas centru. Tādēļ valdes pārstāvjus, kuri ir tikušies ar visām partijām, aicinājām atbildēt uz mums ļoti būtiskiem jautājumiem:
Man tādi bija - vai tiešām bijušās Interfrontes dalībniekiem jābūt mūsu partneriem?
Vai Saskaņas centra līgums ar Krievijas varas partijām, nebūs drauds mūsu neatkarībai?
Ja par otro, man arī pašai ik pa brīdim bija pārliecība, ka valstisku neatkarību apdraudošas vienošanās neraksta publiski, bet gan slepeni un par to pat neziņo, tad diskusijā ar kolēģiem sapratām. Varam šaubīties par partneriem tad, ja šaubamies par savām spējām būt neatkarīgi, objektīvi un izlēmīgi. Nevienu lēmumu SC nevar pieņemt parlamentā bez mūsu atbalsta. Ja mēs nešaubamies par savu lojalitāti Latvijas valstij, kā arī savu vēlmi strādāt un analizēt katru lēmumu, ko pieņemam, tad gausties par Krievijas ietekmi ir pavisam aplami.
Vēl vairāk.. ja paanalizē līdzšinējo darbību kaut vai Satiksmes jomā, kas divas reizes pa pusotram gadam bijusi TB/LNNK pārziņā, bet tā arī palikušas iestrēgušas Eiropas maģistrālā dzelzceļa RailBaltic izbūves idejas.
Otrs aspekts par bijušo Interfrontiešu uzņemšanu partijā ir daudz svarīgāks žests un ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Saskaņas centram būs jānorobežojas no radikālajiem izteikumiem, jo sarunās viņu pozīcija ir ļoti atbalstoša Latvijas neatkarībai, kā arī valsts valodas lomas stiprināšanai, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādēs. Mūsuprāt, pirmais solis, par ko kopīgi varam vienoties, ka mazuļiem latviešu valoda jāmāca jau bērnudārzā, lai vēl vairāk vecāku varētu izvēlēties savus bērnus sūtīt skolās ar latviešu mācību valodu, ja viņi to vēlēsies.
Mans pavisam personīgais viedoklis ir, ka šis ir absolūti nepieciešams solis mūsu sabiedrībai un valstij, lai mēs kā vienota nācija turpinātu dzīvot un strādāt mūsu pašu valsts interesēs.

svētdiena, 2011. gada 18. septembris

diena pēc ..

Šodien pavisam mazs atskats uz iepriekšējām dienām:
Balsošanas vakarā iebraucām birojā visi un tāpēc mazais Edis aizgāja iepazīties ar vairākiem interesantākajiem biroja pārstāvjiem. Kā izrādījās, pēc viņa vērtējuma, visforšākais bija Zatlera kungs, tā nu viņi abi devās uz apspriežu telpu zīmēt.
Šodien skaidrs aptuvens ievēlēto deputātu kandidātu saraksts un tas, ka es ne tuvu neesmu sarakstā. Nākamnedēļ jāturpina partijas iekšējā organizācija,  bet šodien ar lielo meitu bijām uz teātra izrādi, kur meita pildīja arī "puķu meitenes" misiju. Dāvināja puķes Jānim Streičam. Vēl viena iespēja satikt izcilu personību. Žēl, ka bilžu nav.
Šodien noskatījos kādu interesantu pieteikumu, kā panākt vairāk no savas dzīves.
Iesaku uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas sākuši vai grib uzsākt savu biznesu.
http://www.clientattraction.com/2011/09/how-to-implement-more.php

piektdiena, 2011. gada 16. septembris

Kampaņa beigusies

Šorīt atkal birojā ierodos agri, kaut gan vakardien vēl īsi pirms pusnakts bijām Rīgas kinostudijā, lai justu līdzi Edmundam Sprūdžam.
Pēdējās divas dienas bija kļuvušas pavisam nogurdinošas. Četras dienas pēc kārtas stāvēju ārā, vējā un runājos ar vēlētājiem un dalīju mūsu bukletus. Kopumā sajūta laba - vismaz katrs piektais ir "mūsējais", bet saprotu, ka šīs vēlēšanas vēl ir tikai sākums.
Reālā politika sāksies pēc vēlēšanām. Vakardien runājām par struktūru, kā organizēt tālāko biroja darbu pēc vēlēšanām, kā iesaistīt tos simtus cilvēku, kuri jau nākuši pie mums ar idejām, lai tas ne tikai būtu uzklausīts, bet arī ņemts vērā mūsu frakcijas darbā parlamentā. Jau vairākas nedēļas vispār nav notikušas darba grupas.. daļa tādēļ, ka atbildīgie slimo, daļa tādēļ, ka kampaņa paņem ļoti daudz laika un spēku, tajā skaitā arī reģionālās vizītes, diskusijas par programmu, preses konferences un materiālu izstrāde. Tagad tas viss aiz muguras un varēsim atsākt strādāt pēc būtības.
Mani ļoti motivē tas, ka visi mūsu valdes cilvēki, gan birojā strādājošie izsaka līdzīgus viedokļus, kaut gan nav bijis pat laika to izdiskutēt savā starpā. Pāris svarīgākās tēzes - profesionāļiem jādarbojas domnīcas ietvaros, bet pēc tam visi projekti un pētījumi jāprezentē visiem partijas biedriem. Tāpat būs nepieciešams labs partijas preses sekretārs, lai skaidrotu mūsu viedokli, pirmkārt, mūsu biedriem, otrkārt, medijiem un sabiedrībai kopumā.
Līdz vēlēšanām mazāk par 24 stundām, bet man vēl ļoti gribās satikt mammu pirms prombraukšanas uz Īriju. Viņa atbraukusi vien uz dažām dienām un līdz šim nav sanācis pat ilgāk par pusstundu aprunāties.

otrdiena, 2011. gada 13. septembris

Pēdējie 200 metri

Šodien darbadiena atkal ilga tikai mazliet ilgāk par 12 stundām. Nogurdinoši, bet dienas gaitā laiks paskrien nemanot.
No rīta atnāca piedāvājums no Tirdzniecības centra Alfa, ka varam izmantot viņu teritoriju bezmaksas aģitācijai kopā ar visām citām partijām. Tā nu daļu no dienas pavadīju mobilizējot mūsu atbalstītājus, lai rīt arī pie Alfas varētu rādīt un stāstīt par partiju tiem vēlētājiem, kas vēl arvien šaubās. Arī šodienas sarunas liecina, tādu ir ļoti daudz.
Vakarā rakstīju uzmetumu vēstulei mūsu biedriem un tuvāko stundu laikā tā ceļos pie visiem elektroniski.
Tā nu rītdien un parīt lielāko dienas daļu būšu sastopama pie TC Alfa, Teikas pusē kopā ar citiem mūsu Rīgas un Vidzemes novadu deputātu kandidātiem.

Jaunieši izveidojuši mazu ieskatu ZRP dzīvē

Mūsu jauniešiem radās ideja, ka jānofilmē darba ikdiena birojā.. diskusijas, telts, telpa.
Arī es tur hipnotizēju monitoru :)
http://www.youtube.com/user/putninsoskarsRiga#p/a/u/0/bzRpY2SAIhw
Pagaidām video ievietot nesanāk.. varbūt vēlāk?

Priekšvēlēšanu aģitācijas diena

Ar pilnu sparu atsākusies priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņa. No rīta kolēģi iepazīstināja žurnālistus ar drošības un iekšlietu programmas sadaļām, bet pēc tam valdes sēdē vairākas stundas diskutējām par pēdējiem jaunumiem kampaņā un neskaidrajiem jautājumiem.
Viens no aktuālākajiem tematiem bija saliedētības programmas daļa, kas ne vienmēr tiek precīzi interpretēta. Mēs iestājamies par to, ka nereģistrētās partnerattiecībās dzīvojošiem ir jāpalīdz noregulēt mantiskās attiecības. Pavisam vienkārši. Ja pāris dzīvo kopā un tiem ir kopīga manta, tad šīs attiecības jāatzīst arī valstij. Tas gan ir juristu uzdevums pateikt, ko un kā, bet skaidrs, ka vislielākie cietēji patreizējā situācijā ir sievietes, kuras ilgstoši dzīvo kopā ar vīrieti, un, ja vīrietis izvēlās viņu atstāt, ir bezpalīdzīgas pierādīt, ka viņām arī ir tiesības uz kaut daļu no kopdzīves laikā iegūtās mantas. Esam programmā apzināti uzsvēruši, ka esam daļa no nobriedušas sabiedrības, kura redz, ka blakus klasiskajam ģimenes modelim šobrīd veidojas ļoti dažādas ģimenes. Aptuveni tajā pat laikā ieraudzīju arī Anša Jurģa Stabiņģa rakstu par mūsdienu ģimenēm.
Tas atspuguļo arī manu redzējumu par patreiz notiekošo. Arī nepilnās ģimenes ir atzīstamas un atbalstāmas. Bet es nevaru atļauties ignorēt viendzimuma pārus, kuri arī izvēlas dzīvot kopā, un necenšos iedziļināties - vai šīs attiecības vieno cieņa un savstarpējs izdevīgums vai tomēr seksuālas attiecības. To nav iespējams izvērtēt arī vīrieša un sievietes attiecībās. Un fakts, ka tiek šķirta katra otrā laulība Latvijā nav nekādi saistāms ar to, vai mēs atzīstam faktu, ka mūsu starpā ir arī citādas orientācijas cilvēki.
Partijas kopējā nostāja ir viennozīmīga - neatbalstām viendzimuma personu laulību Latvijā, tāpat kā bērnu adopciju, taču mantisko attiecību regulējums ir loģisks un nepieciešams solis visām partnerattiecībām.
Ap 16.00 turpināju savu deputāta kandidāta pienākumu izpildi pie mūsu telts pie viesnīcas De Rome. Teltī deputātu kandidāti būs sastopami vēl trīs dienas no 12.00 līdz 20.00. Kolēģi, kuri bija bijuši pie telts arī pagājušā nedēļā, atzīmēja, ka izteikti jūtama pilnmēness ietekme. Nāca klāt ļoti radikāli noskaņoti cilvēki, kuriem bija vēlme pastrīdēties. Kādam kungam likās, ka mums noteikti jāpiekrīt viņa tēzei, ka nepieciešams steidzami deportēt visus tos cilvēkus, kuri ieradušies Latvijā pēc 1940-tā gada. Nācās tomēr viņam ieteikt meklēt atbalstu savām idejām uz radikālāk noskaņotu partiju. Nevaru un nevēlos vērsties pret saviem radiniekiem, tādēļ pat okupācijas fakta vispārējas atzīšanas rezultātā tie cilvēki, kuri vēlas dzīvot Latvijā un cienīt un godāt valsts valodu, ir pieņemami un atzīstami par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Un bērni, kuri dzimst Latvijā, ir Latvijas pilsoņi tāpat kā tas notiek jebkurā citā sevi cienošā Eiropas valstī. 
Pēc pāris stundu runāšanās devos atpakaļ uz biroju, lai izvērtētu, kas notiek atvērto duvju dienā. Diskusijā klāt bija vien daži cilvēki, tomēr diskusijas bija interesantas un sarunu biedri ar labu spēju analizēt. Jautājumi gan skāra ne tikai nodokļus un ekonomiku, bet arī daudzas citas sfēras - arī izglītības un valodas jautājumus, tomēr Edmunds Sprūdžs pārliecināja arī mūsu apmeklētājus par programmas dziļajiem pamatiem. 
Mājās tiku tikai ap 21.00, lai vēl nodziedātu mazajiem guļamdziesmiņu. Pēc tam atbrauca māšele un atveda no lidostas mammu. Mana mamma no Īrijas atbrauc vien uz dažām dienām un izskatās, ka sanāks ar viņu pavadīt diezgan maz laika. Nedaudz papļāpājām un nu jau laiks doties pie miera, citādi rītdiena būs smaga. Arī rīt nezinu vai tikšu prom no biroja ātrāk par 20.00 vakarā, jo atkal būs atvērto durvju diena. Visi interesenti laipni lūgti!

pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

Atskats uz svētdienu

Svētdienu veltīju spēku uzkrāšanai un ģimenei.
Ne tikai sēņojām kopā ar mazajiem rakariem, bet arī apciemojām vīra vecākus, bet ap 21.00 man likās, ka acis aizvērsties pret manu gribu. Tādēļ vienīgais, ko izdarīju, sagatavoju obligātās VID atskaites par savu uzņēmējdarbību un pārcēlu blogošanu uz šorītu.
Tomēr rīti nav īsti mans laiks. Pagaidām galva pilna ar domām par šodien darāmajiem darbiem.
 

sestdiena, 2011. gada 10. septembris

Sestdiena, gandrīz brīvdiena, nedēļu pirms vēlēšanām

Mazie rakari beidzot nolikti gultās, "Seši mazi bundzinieki"  un "Aijā, žūžū" nodziedāti, nu ir laiks atskaitīties par pavadīto dienu. Mājās nebijām vairāk kā 12 stundas, kuru laikā gan pastrādāju, gan ciemojos.
Rīta cēlienu līdz 11 bijām cerējuši pavadīt mājās, vienkārši atpūšoties, tomēr Lienītes neomulība bija acīmredzama, visu laiku īdēja, čīkstēja un raudāja, lai ņem opā vai nesā rokās. Tā nu aizsūtīju Raimondu pēc zemeņavenes stāda vienu pašu, tikmēr partijas kolēģis iebrauca pēc biroja atslēgām. Arī šodien 10.00 bija paredzēta darba grupas sanāksme, bet man vienai no retajiem ir atslēgu komplekts.
Lai mazo kreņķi izklaidētu, devāmies no mājām prom jau īsi pēc desmitiem, tomēr līdz tam vismaz virtuve piekārtota, suns izvests pastaigāties un virtuves iekārtas nodarbinātas, lai atgriežoties mājās trauki tīri un veļas porcija izmazgājusies.
Mans ceļš veda uz biroju, bet ģimenītes pārējie locekļi priecīgi aizbrauca uz Mežaparku. Viņiem programmā paredzēts bērnu laukums, zooloģiskais dārzs un pēc tam ciemošanās pie ģimenes draugiem. Man vispirms jātiek galā ar paredzētajiem darbiem un tad varu doties pie draugiem uz Carnikavas pusi.
Pirmā dienas daļa paskrien ātri, jo jāsagatavo vārda kartes visiem deputātu kandidātiem, kuri nāks uz tikšanām ar vēlētājiem informatīvajā teltī. Matīss noorganizē transportu un bukleti ar Rīgas deputātu kandidātu bildēm arī nonāk līdz darba telpām Merķeļa ielā, bet centrālajā birojā tikmēr notiek aktīva spriešana par drošības un iekšlietu jautājumiem.
Paralēli programmas diskusijām, aktualizējas jautājums par nopietnāku vēršanos pret melno PR, atnāk žurnālists, lai intervētu Rihardu Kozlovski. Mūsu komandas mērs ir pilns un birojā virkne cilvēku patiesi nožēlo, ka kriminālatbildība par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem stāsies spēkā tikai no nākamām vēlēšanām.
Ir skaidrs, ka šī vēlēšanu aģitācijas kampaņa vērsta uz mūsu partijas un arī Vienotības nomelnošanu. Kad runāju par to ar kolēģiem, secinām, ka, mūsuprāt, jebkuram tiesnesim būs skaidrs, ka portāls, kurš pirmajā lapā publicē slavinošu rakstu par Saskaņas centru un pēc tam katru dienu pa negācijai par to konkurentiem, bet neatrod nevienu pašu negatīvu lietu par ZZS vai Saskaņiešiem ir politisks projekts. Tādēļ visi tā izdevumi ieskaitāmi šo kampaņotāju priekšvēlēšanu budžetā. Uz brīdi pārņem bezspēcība, jo saprotam, ka lielākais ar ko šis draud tā rīkotājiem ir administratīvais sods. Jo likumus taču pieņem šo kampaņu finansētāji. Jebkurā gadījumā nākamajā nedēļā mūsu birojs sniegs prasību KNAB, jo ilgāk šo vairs nevaram ignorēt. Vismaz tā varam cīnīties pret šo negāciju vilni. Ceram, ka to sapratīs arī vēlētāji.
Lūk raksts Dienā  http://www.diena.lv/latvija/politika/kazoka-ar-puaro-lv-reklamam-tiek-brutali-rullets-pari-likuma-normam-13902593
Atlikusi vēl nedēļa, lai ietu un skaidrotu savu viedokli sabiedrībai, kā to arī darīsim. Nākamnedēļ būs arī atvērto durvju dienas birojā, katru vakaru no 18.00 līdz 20.00. Ievietosim biežāk uzdotos jautājumus arī youtube kanālā, bet tas nākamnedēļ.
Šodien paspēju vēl satikties ar AIESEC jauniešiem. Jau pāris mēnešus palīdzu viņiem plānot darbus un attīstīt organizāciju. Viņu problēmas gan līdzīgas kā partijā - ir daudz labu ideju, bet realizācija un cilvēku iekšējā organizācija klibo. Divu stundu laikā izrunājām dažas stratēģijās, kā nākamnedēļ veiksmīgāk sarīkot jauno biedru piesaistes pasākumus. Tagad viss viņu rokās - lai ņem telefonus un zvana .. nepieciešami vien daži cilvēki, kas padalīs reklāmas bukletus. Tiešām apbrīnojami līdzīgi kā partijai - arī nepieciešami vēl daži cilvēki, kuri palīdzēs padalīt reklāmas materiālus pie teltīm nākamnedēļ. Rīt būs jāņem telefons un jāzvana.
Pateicoties tam, ka šoreiz brīvdienas daļu pavadu darbā, pēc tam līdz Carnikavai jātiek pašai, bez auto. Pēc vairāk kā desmit gadu pātraukuma grasos braukt kādreiz tik ierastajā maršrutā Saulkrastu virzienā. Reiz taču tā man bija ikdiena, bet tagad.. Rīgas ietvaros pārvietojos ar Rīgas Satiksmes transportlīdzekļiem, bet ar vilcienu esmu braukusi tikai no Torņakalna līdz Jūrmalai.
Tomēr pa šiem gadiem praktiski nekas nav mainījies. Vilciens vēl arvien atiet no ierastā perona un 5.ceļa, pietur gandrīz visās pieturās, toties Centrālās stacijas biļešu kasēs kundzes ir daudz atsaucīgākas. Labprāt atbild uz maniem jautājumiem pēc būtības, nevis saka "Informācija ir xx lodziņā". Tas jauki. Patīkami pārsteidz arī salona mīkstie krēsli. Kad pēdējo reizi braucu, vēl sēdēju uz cietajiem koka dēlīšiem. Tā nu ar ērtībām iekārtojos salonā un raiti vien aizbraucu ciemos.
Mazie ir samīļojuši septiņus melnus, mēnesi vecus kucēnus un tagad ar prieku rāda man, kurš nu kuram visvairāk iepatīkas. Pēc tam noskatamies lielo meiteņu sagatavoto koncertu - gan dejas, gan mūzika pašu jaunkundžu izdomātas. Laiks paskrien ātri un bez strīda par politiku neiztikt. Arī mani draugi ir skeptiski noskaņoti .. redzot, kā viss notiek valsts pārvaldē, maz cerību, ka jebko vispār varēs mainīt.
No vienas puses, jā, tur ir tik daudz problēmu, ka ne gala ne malas. No otras puses, es gribu dzīvot šajā valstī, tādēļ jāķeras klāt pie izmaiņām. Zivs pūst no galvas, un kamēr parlamentā nenomainīsim tiešām būtisku skaitu cilvēku un kustību, nekādu pārmaiņu nebūs arī funkcionāru rindās.
Lai jums arī pietiek optimisma!

Atskaite piektdienas vakarā..

Nu jau regulāri saņēmu no kāda jautājumu par to, kā iet ZRP? Kas šodien jauns? Ko labu darījāt?
Tad nu šodien pamēģināšu dalīties ar iespaidiem. Nesolu, ka varēšu to izdarīt ik vakaru, bet mēģināts nav zaudēts, vai ne? Vismaz šo nedēļu līdz vēlēšanām. Paskatīsimies, vai kādam interese visu to arī lasīt :)
Šorīt pirmo iespaidu atstāja Šlesera Reformu partijas reklāma. Viņš esot veicis reformas lidostā. Manas pirmās asociācijas ar Airbaltic milzīgajiem zaudējumiem. Valtij īpašums ir, bet labuma no tā īsti nav, un zaudējumi nu jau līdzvērtīgi visam augstākās izglītības gada budžetam.
Vēl viņš reformējis pabalstus bērniem. Tikai nepiemin, ka kopš sociālā budžeta reformām, Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka sociālo nodokli šobrīd būtu jāceļ teju līdz 55%, lai tas segtu patreizējos tēriņus. Un tagad lai viņam ļauj reformēt vēl kaut ko? Vai Latvijas ceļi viņa vadīšanas laikā kļuvuši labāki? Neteiktu vis.

Dienas laikā visvairāk laika esmu veltījusi vienkāršām administratīvām lietām - pārsūtīt līgumus par reklāmu, telpu nomu, reģionālajām aktivitātēm un deputātu kandidātu vizītkartēm. Paskaitīju, ka pēdējās nedēļas laikā esmu sūtījusi un saņēmusi vairākus simtus e-pasta vēstuļu. Protams, ka mana "iztīrītā"pastkastīte mēneša laikā papildinājusies ar vairākiem simtiem neizdzēstu ziņu. Un cerību, ka tuvākajā laikā šo ziņu skaits samazināsies, vai varēšu tās visas sakārtot, ir niecīgas. To centīšos izdarīt pēc 17-tā datuma.

Tāpat sapratu, ka visas privātās lietas jāatliek vēl uz nedēļu, jo šobrīd paralēli visiem darbiem atkal un atkal ienāk interesanti cilvēki, kuri vēlas pārliecināties, ka ZRP tiešām ir domājoši un prātīgi cilvēki, lai par mums balsotu. Reizēm cilvēkam pietiek ar pusstundas sarunu, bet ar kādu kungu diskutējām pat vairāk kā stundas garumā, jo viņa cienījamā pieredze un idejas par to, kā savulaik veidota Tautas fronte, ļāva apdomāt atkal un atkal, kā tālāk organizēt mūsu daudzskaitlīgās rindas. Jo partija nebeidzas ar vēlēšanām. Vēlēšanas ir tikai sākums.

Dienas noslēgums šodien bija bukletu sagaidīšana no tipogrāfijas. Saņēmu un veiksmīgi atdevu gan Latgales gan Vidzemes cilvēkiem viņu sarakstus ar fotogrāfijām. Rītdien jāvienojas par to, kā sadalīsim bukletus Rīgā un nogādāsim pēc iespējas vairāk pastkastītēs. Darba diena sāksies 11.00 Merķeļa ielā.

trešdiena, 2011. gada 7. septembris

Aicinājums Tev piedalīties!

Līdz šim vairāk esmu rakstījusi par privātām aktualitātēm, taču nu rit pēdējās dienas pirms vēlēšanām un vēlos aicināt arī tevi, ja tu lasi manu blogu, palīdzēt un piedalīties jauna parlamenta ievēlēšanā ne tikai ar savu balsi, bet arī ar attieksmi un līdzdalību.
ZRP birojā vēl arvien netraucēs brīvas rokas, lai palīdzētu izdalīt kampaņas bukletus,
- atbalsts pie info telts Rīgas centrā
- tāpat sakomplektēt materiālus birojā..  radošas sarunas par partijas programmu, viedokļiem un izvēlēm garantēju :)
Vai arī atnāc uz biroju pēc darba dienas .. mūsu deputātu kandidāti priecāsies tevi satikt un aprunāties.
Sīkāk www.reformupartija.lv

pirmdiena, 2011. gada 22. augusts

Latviskā politika

Sestdien vesela rinda ar automašīnām virzījās no Rīgas uz Rūjienu. Iepazīstinājām bērnus ar saldējuma rūpnīcu un nodegustējām burvīgas jaunas garšas. Vīnogu saldējums .. mūsu iecienītākais.
Tikai prombraucot, pačukstēju uzaicinātājai, ka kandidēšu arī Saeimas vēlēšanās. Uz ko saņēmu pārsteigtu jautājumu: kādēļ gan es neesot to izstāstījusi visiem un skaļi. Nedaudz samulsu, bet vēlāk sapratu, kāpēc man tas pat neienāca prātā.
Man nepatīk agresīva un uzbāzīga reklāma, tādēļ arī pati tādu nemaz negrasos veikt. Tāpēc mēs kā partija bijām maz manāmi Rīgas svētkos. Mēs negribējām bojāt cilvēkiem svētkus ar politisko reklāmu. Toties aktīvi piedalījāmies un to var redzēt partijas mājas lapā www.reformupartija.lv gan arī tvitera kontā.
Lūk tādēļ partijas kampaņa būs mazāk pamanāma, bet toties būsim atvērti atbildēm uz jautājumiem.
Arī es labprāt atbildēšu uz jebkuru jautājumu, ja jau esmu piekritusi būt par šīs partijas pārstāvi. Bet negribu būt amerikāniska savā pieejā.

otrdiena, 2011. gada 16. augusts

Kā ieviest kārtību, tam veltot tikai 30 minūtes dienā

Kopš atklāju grāmatu "Organized simplicity", jau pāris mēnešus mēģinu pārskatīt plauktus, skapjus, atvilknes. Es meklēju krāmus un cenšos no tiem atbrīvoties. Jo tā ir vieglāk sakārtot dzīvesvietu un justies tajā labi.
Ik pa brīdim, pārbīdu mēbeles un turpinu meklēt interesantas idejas internetā. Viens no pēdējiem atradumiem bija portālu kopa, kura motivē ieviest kārtību mājās ar vienkāršām nopērkamām shēmām. Viens no reklāmas saukļiem, kurš mani uzrunāja bija, "Ieviesiet kārtību mājās mēneša laikā, ik dienu veltot tam tikai 30 minūtes laika". Izklausās tik vilinoši, ka gribētos nopirkt tādu pamācību.
Paskatījos uz glītajām bildēm un aizdevos kārtot kādu no mājas stūriem. Šoreiz tas bija gludināmo drēbju kalns. Pēc pusotras stundas mana kaudze bija sarukusi uz pusi, tomēr vēl tikpat drēbju gaida savu gludināšanas kārtu. Neizskatās, ka tuvākajā laikā ar 30 minūšu centieniem varēšu tikt galā pat ar vislabākajām pamācībām. Pusstundā es varu vien paspēt izslaucīt visu dzīvokli un novākt nevietā noliktās mantas.
Bet būtu taču tik kārdinoši.. pusstunda dienā un visa māja kārtībā. Jāatgriežas vien pie racionāliem aprēķiniem. Mājās ar trim nelieliem bērniem nav iespējams visu sakārtot pusstundas laikā, ja šajā mājā arī dzīvo. Pusstundā mēs varam kopīgi sakārtot pēc rotaļāšanās pa istabām atstātās mantas, jo ātrāk tas pasākums tik lieliem cilvēkiem nesokas. Ik pa brīdim viņi atkal atgriežas pie rotaļāšanās, vēl pusstundu dienā prasa virtuves sakopšanas pēc gatavošanas, viņu maltītēm. Pat traukus no trauku mašīnas izņemt un ielikt atpakaļ plauktos paņem minūtes 7, jo man taču ir palīgi, kuri dakšiņas, karotes un pārējos piederumus centīgi izlasīs ārā un iebērs pareizajā atvilknē, tikai nesakārtotus.
Varbūt nākamgad arī šāda kārtošanas shēma varēs nedaudz izlīdzēt, bet pagaidām par to varu vien pasapņot pie gludināmā dēļa.

ceturtdiena, 2011. gada 21. jūlijs

produktivitātes meklējumos

Pēdējo mēnešu laikā esmu atradusi veselu virkni lielisku mājas lapu angļu valodā, kurās publicēti padomi mazajiem uzņēmējiem.
Pēdējais atklājums bija katru dienu pa 2-3 minūšu video materiālam par visu, kas svarīgs mazajiem uzņēmējiem,
http://www.emarketingvids.com/
Vadoties no redzētā padoma, ieviesu sev jaunu pastkasti Gmailā, uz kuru sūtīt interesanto lasāmvielu, lai tā nesabirtu vienā kaudzē ar svarīgiem e-pastiem, uz kuriem jāatbild savlaicīgi. Tie būs e-pasti, kurus vēlos redzēt arī pieslēdzoties ar telefonu gmail pastkastītei. Pirms tam par to nebiju padomājusi un dienā nāca pat 10 interesanti e-pasti, kuri itin nemaz neattiecas uz darbu, bet gan personīgo pilnveidošanos. Toties mobilā operatora rēķins neadekvāti liels. Nu būs mazāks.
Varbūt noder arī tev?! Tad priecāšos par komentāru blogā.

otrdiena, 2011. gada 19. jūlijs

Melnās svītras zebras rakstā

Ik reizi, kad dzīvē pamanu vairākas negatīvas lietas, sāku gaidīt labās ziņas. Šoreiz kaut kā savācies pārāk daudz nejauku sīkumu vienlaicīgi - vakardien pirmo reizi mūžā aplēju klaviatūru ar kafiju. Aplēju tā, ka vairs nav glābjama. Tā dara pilnīgas muļķības un taustiņi viena vietā uzreiz reaģē ar virkni simbolu. Tomēr šodien papildus visam saplīsa iemīļotās botas un pamanījos pazaudēt mobilo telefonu.
Zinu, jau zinu, telefons bija jau iegādāts vien uz pusgadu un cerēju pirkt jaunu. Nu jau pagājuši astoņi mēneši, bet es kā dzīvoju ar vecumvecu Nokia, tā dzīvoju. Bija iemesls tomēr iegādāties glītu un funkcionālāku iekārtu. Tomēr šādos brīžos allaž skatos un domāju, kas gan vēl nepatīkams sagaidāms. Ceru, ka ar šo manā melnā svītra atkal būs pāri, jo esmu palutinājusi sevi ar virkni jaunām lietām un ziņām.
Ceru, ka jūs arī tāpat .. melnās svītras laikā spējat pacietīgi gaidīt balto svītru un ieraudzīt to!

otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs

Pārbaudīta metode mazo bērnu liešanas palaidnību profilaksei

Kad sašutusi cālī pasūdzējos, ka mani mazie palaidņi atkal sēžot pie galda pārlej no krūzītes krūzītē šķidrumus un pēc tam pārvērš galdu par ūdenskritumu, saņēmu padomu: Pārcelt mazo rakari uz vannas istabu ar bļodām, trauciņiem un lai lej, cik uziet. Uzklausīju un piemirsu.
Šodien padoms likās varen vietā. Vakars draudēja izvērsties par skaļu, kašķīgu un morāli graujošu pasākumu. Kamēr es darbojos vienā dzīvokļa galā, otrā dzirdu raudam mazo Lienīti. Aizskrienu uz tualeti un redzu, ka dāma nokritusi no ķeblīša, kad centusies tikt pie izlietnes. Tā nu mierināju mazo lelli un neizpratnē apsvēru, kā gan durvis uz tualeti palikušas vaļā. Es tās vienmēr rūpīgi aizveru ciet. Tā kā mazā māsa bija pamatīgi sasitusies, gājām uz bērnistabu pēc knupīša. .. un priekšā atbildes uz visiem jautājumiem. Istabas vidū sēž mans čalītis ar smilšu kastes spainīti un formiņām, kuras ieliekamas viena otrā. Spainītis līdz pusei pieliets ar ūdeni un jauneklis tieši grasās turpināt laistīties. Nu man skaidrs gan tas, kā tualetē palikušas vaļā durvis un ieslēgta gaisma, gan arī, no kurienes jau pāris reižu ūdens parādījies bērnu spainītī. Es nez kādēļ biju iedomājusies, ka to kāds sācis izmantot podiņa vietā.
Tad nu šī bija pati piemērotākā reize, kad neizplūst garos skaidrojumos, bet palūgt dēlu pārcelties uz vannas istabu ar visu viņa arsenālu. Mazā māsa gan labu brīdi protestēja, ka viņa netiek laista vannā klāt pie šeptēšanās, bet tā kā šodien neviens nebija īsti pagulējis un lielāko pēcpusdienas daļu jau tāpat viņi bija pavadījuši skandalējot, tad māsa tika vannā tikai tad, kad brālis bija izņēmies līdz apnikumam un pats palūdza, lai viņu izceļ no vannas ārā.
Iesaku un rekomendēju šo metodi arī citu mazuļu ūdens vēlmju izpaušanas. Plikiņš vannā, ar pietiekami lielu lejamo trauku arsenālu un ik pa brīdim atnākt, lai papildinātu izlaistīto spainīti un uzlaucītu grīdu blakus vannai.

ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs

Egoisti, aprēķinātāji vai tomēr?

Pirms pāris dienām atzīmējām savu laulības 12-to jubileju un priecājāmies par garām brīvdienām laukos. Kad bērni jau bija nolikti gulēt, sēdējām pie kamīna un pļāpājām .. par egoismu.
Uzskatu, ka mēs abi esam ļoti lieli egoisti un nekad to neesmu slēpusi no draudzenēm. Reiz saņēmu sašutuši atbildi: kā gan diviem egoistiem var būt trīs bērni? Tad nu sēdējām un smējāmies par savu egoisma izpratni. Tā ir mūsu jauko attiecību pamatā - izprast sevi, un argumentēt otrai pusei, kādēļ tas nepieciešams.
Tā mans mīļotais vīrietis savulaik bija ļoti noraizējies par to, lai es saglabātu labu izskatu arī pēc grūtniecības. Tādēļ pēc pirmā bērna piedzimšanas regulāri vakaros dzirdēju jautājumu: "Mīļā, vai tu šodien vingroji?" Ja atbilde bija noliedzoša (un kā gan varētu būt citādāk?), tad vīrs mīļi noteica: "Nu tad es paņemšu mazo un aiziesim uz citu istabu, lai tu vari pavingrot". Protams, ka es gāju un vingroju. Nevarēju taču atzīties, ka man ir slinkums? :) Figūra bija atpakaļ itin drīz un vīrs to vēl arvien daļēji uzskata par savu sasniegumu. Nevienu brīdi mans vīrietis nav mēģinājis izlikties, ka šī gādība bijusi kāda cita, kā tikai viņa interesēs.
Tomēr egoisms mums nozīmē arī uzņemties  atbildību par savām izvēlēm.
Ja esam izvēlējušies, ka mums būs bērni, tad mēs pielāgojam savu dzīvi tā, lai pašiem būtu iespējami ērti. Veselīgs egoisms nozīmē arī rēķināšanos ar citiem. Ik dienas mums jāmeklē kompromisi starp mūsu vēlmēm un iespējām un tieši tādēļ, ka mēs abi gribam būt laimīgi.
Man ir svarīgi izgulēties, tādēļ murgaini atceros naktis, kad mazākā meita teju visu nakti raudāja, bet pa dienu strādājām abi. Tad ir bijis, ka nostaigājot ar viņu pāris stundas, jūtu, ka vairs nevaru un eju celt vīru, lai viņš "pārņem stafeti", pēc dažām stundām pamostos no sajūtas, ka nu jau pārgurumam tuvu ir viņš. Kā novilk robežu, kurš tagad vairāk noguris un pelnījis atpūtu? To ir jāsajūt, un arī jāsaka otram.
Dienu sākot, ir vērts padomāt, kā varētu panākt, lai tava dzīve būtu laimīgāka? Es zinu, ka ja nenoskriešos mājas darbos, tad vakarā būšu labākā garastāvoklī. To zin arī vīrs, tādēļ viņš priecāsies par labo garastāvokli, nevis vētīs veļas kaudzi uz gludināmā dēļa, vai traukus, līdz kuriem nebūšu tikusi. Viņš man ir skaidri devis saprast, kuras vērtības ir pirmās viņa prioritāšu skalā. Egoists spēj atteikties no mājkalpotājas, jo viņam vērtīgāka būs mīļākā. Un tas, kurš prasa visu un uzreiz, nav egoists, bet gan .. ideālists.

trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

Labais matracītis

Manai lielajai meitai ir jau desmit gadi. Tikpat gadi ir arī pirmajam nopirktajam bērnu matracītim.
Tas nevainojami kalpo vēl šodien, tādēļ nolēmu izpētīt viņa sastāvu.
Stingrs un izturīgs, kā arī pietiekami izskatīgs, lai varētu izguldīt arī ceturto bērnu.

Galvenie plusi:
- aptuveni 1-1.2 cm biezs kokosa slānis abās pusēs visvienkāršākajam paralonam nodrošina stingru pamatni;
- iekšpuse ir tapsēta ar sintētisku audumu, tādēļ neveido barotnes putekļu ērcēm un mīkstina kokosa virsmas cietību.
- izmērs 120x60 cm, kas piemērots standarta redeļu gultiņai, tādēļ matracis netiek fiziski deformēts ar locīšanu, spiešanu u.c.
- tumšais un raibais audums saglabājis savu izskatu un krāsojumu.

Atceros, kā bērnudārzā skatījāmies uz gultiņām, kurās vidusdaļa bija izgulēta. Šie matrači bija iegādāti no tīrītās vilnas un to cena, protams, bija ievērojami zemāka nekā izstrādājumiem ar kokosu. Vilnas/vates matracis maksāja ap 8 Ls, šis pie 15 Ls. Tomēr mūsu grupas vecāki vienoti izlēma iegādāties jaunajām gultiņām matračus ar kokosu. Domāju, ka tie Āgenskalna pirmsskolā labi kalpo arī šodien.

ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Kā viegli ieviest principu "nauda seko bērnam" Rīgas pirmsskolās

Vakar abas ar mazo meitu piedalījāmies protesta akcijā pie Rīgas domes. Deputāti lēma par steidzamības kārtā paredzētu iepirkumu, kurš realizēs aptuveni 400 vietas mazuļiem par budžeta līdzekļiem.
No vienas puses liktos - iespējami jauki un labi. No otras puses.. uz šīm vietām varēs pretendēt tikai mazuļi, kuri jau neiet privātajos bērnudārzos. Bērni, kuri šobrīd apmeklē privātos dārziņus saņem 30 Ls līdzfinansējumu no domes, pārējo sedz vecāki. Daļa no protestētājiem prasīja pārāk daudz .. visiem uzreiz nodrošināt vietas utt. Tomēr pati ideja šķiet atbalstāma.
Manuprāt, ieviešot principu nauda seko bērnam šīs 400 vietas nebūtu jāiepērk centralizēti- atrastos vietas esošajos bērnudārzos. Kā to izdarīt? Elementāri! Jau aprīlī izsūtīt ģimenēm, kuru mazuļi no 1. septembra varēs apmeklēt pašvaldības sākumskolas, jāizsūta informācija, ka viņi var 1) apmeklēt pašvaldības dārziņu 2) izvēlēties kādu no privātajām akreditētajām pirmsskolas apmācību iestādēm un pašvaldība garantēs konkrētu naudas summu šo izdevumu segšanai, tikai jāpaziņo par to jau tuvākā mēneša vai divu laikā.
Kā liecina mana pieredze, virkne bērnu pirms tikt pašvaldības dārziņā ap 3 gadu vecumu, jau apmeklē apmācību iestādi, un labprāt to nemainītu. Līdz ar to vecāki izvēlētos mazāk traumēt savu bērnu, saglabātu viņam pazīstamu vidi, iespējams, ērtāku sev un bērnam atrašanās vietu utt. Ne velti jau šobrīd jaunatvērtos bērnudārzus Vecmīlgrāvī nevarēja aizpildīt, jo daļa vecāku nespēj vest vairākus bērnus katru uz savu bērnudārzu citā pilsētas galā. Tie, kuri izvēlētos neapmeklēt pašvaldības dārziņu, automātiski atbrīvotu vietas nākamajiem bērniem rindā. Pēc pēdējiem medijos redzētajiem datiem, pašvaldības dārziņus apmeklē ap 26 000 bērnu, tātad nākamgad atkal sāks iet vismaz 5000.
Nerunāšu nemaz par to, ka vēl arvien nav prasība, ka pašvaldības dārziņa pirmajiem vieta ir bērniem, kuru vecāki deklarēti Rīgā. Pilnīgi pietiek ar to, ka bērnu deklarē Rīgā, bet paši vecāki var maksāt nodokļus jebkurā Latvijas pašvaldībā. Patreiz, kad deklarēties iespējams pāris minūšu laikā internetā, šāda nesaprātība noteikti neuzlabo Rīgas pašvaldības budžetu.

sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Laižu idejas gaisā

Šodien beidzot nopubliskoju pirmo soli savā mazā biznesa tālai virzībai. Izveidoju aptaujas anketu un nosūtīju visiem draugiem, kā arī palūdzu pazīstamās mammas padalīties ar savu skatījumu.
Kādu brīdi anketa būs pieejama šeit:

Take our Online Survey
Sajūtas varen jocīgas. Stundas laikā diezgan daudz atsauksmu, rekomendāciju un ieteikumu .. pāris desmiti uzreiz.  Internets ir viena interesanta padarīšana.
Un tiem, kas vēlas veidot aptaujas bez maksas, iesaku izvēlēto lapu - tiešām bija salīdzinoši ātri, ērti un saprotami angliski runājošiem. Pie tam nekādu samaksu vēl arvien neprasa. Patīkami.

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Sāku domāt par pensiju

Dažas dienas atpakaļ radio atkal sadzirdēju diskusiju par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un sapratu.. hej, man tak vēl 30 gadi līdz pensijai. Vismaz...30. Tas ir tieši divas reizes vairāk nekā es jau esmu pavadījusi pieaugušas personas statusā. Iepriekšējos gados esmu paspējusi : iegūt izglītību bakalauru un vēl maģistra līmenī, atrast otru pusi un salaulāties, iznēsāt un piedzemdēt trīs bērnus, kā arī pa vidu visam iekārtot dzīves vietu, nopirkt auto un lauku māju.
Ja tā padomā.... man ir viss, ko gribēju sasniegt, kad tikko pabeidzu skolu, bet vēl divreiz vairāk laika. Vai to drīkst izniekot? Nekādā gadījumā .. tādēļ ar steigu sāku sapņot par to, ko vēl gribu izdarīt līdz pensijai. Ja neskaita to, ka jāiekrāj kāds grasis vecumdienām.
Firmu jau nodibināju, tagad tikai jāiekustina. Pa nākamajiem 30 gadiem es vēl veselu revolūciju varu sarīkot.  Bet pagaidām revolucionāri uzvedās mani jaunieši.

pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

Kad bērni kļūst par apgrūtinājumu

Sestdienas vakaru pavadīju burvīgā sabiedrībā, JCI prezidenta inaugurācijas ballē. Bijām veiksmīgi atstājuši bērnus auklītei un vakars piederēja tikai mums diviem. Es bez bērniem un vīrs bez bērniem, kāda jauka kombinācija.
Padejojām un papļāpājām. Līdz kādā sarunā ieminējos, ka mums ir trīs bērni. "Izsaku līdzjūtību", atskanēja no sarunu biedra. Nez kādēļ man atbilde radās uzreiz un nekavējoties: "Šajā sakarā es pieņemu tikai apsveikumus".
Saruna veikli aizvirzījās uz to, ka, protams, viņš bija domājis mani apsveikt, bet es sajutos labi. Man tiešām patīk, ka mani bērni man ir. Grūti ir tad, kad nāk miegs vai visi slimo, bet visādi citādi .. viņi taču ir burvīgi, vai ne?

otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

Bērnu veselība: ārsta viedoklis pret mammas intuīciju

Reizēm esmu pilnīgi perfekts pacients.. kā daktere ieteica, tā arī daru. Iebaroju bērnam visu, ko ārste noteikusi precīzās devās un pat nevaicājot, kāpēc. Tomēr ir reizes, kad visu izdaru pavisam pretēji un pārliecinos, ka tas bijis pareizi.
Mazā meita kopš pērnā pavasara reizēm slimo ar neizskaidrojamu klepu. Pirmajā reizē ārste izklausīja mazās krūtiņas un lika dzert AB un vēlāk arī Ventolinu nedēlu no vietas. Tā ir spēcīga kombinācija zīdainim, kas nav pat 6 mēnešus vecs. Tomēr bērna veselības dēļ zāles devu. Īsti gan labāk nekļuva, bet pēc laika klepus pārgāja.
Vasarā meitēns rāpoja pa grīdu, šļūca, ja būsim pavisam precīzi. Klepus atgriezās un atkal trokšņi, ārste silti ieteica mēģināt dot Ventolinu, bet pēc tam arī līdzekļus pret alerģiju, jo pārāk slimīgs man tas mazais cilvēciņš.
Aizgāju ar recepti uz aptieku un pat nopirku kādu līdzekli alerģijas apkarošanai, tomēr mājās izrādījās, ka man iedots nepareizs.. tāds, kurš paredzēts tikai no 2 gadu vecuma. Tā nu noignorēju labo ieteikumu un mierīgi dzīvojām un klepus pārgāja pats no sevis. Pēdējā pusgada laikā meitēns ir pāris reižu pa nedēļai atkal klepojis tikpat jocīgi un padziļi, bet es stūrgalvīgi neko nedaru un klepus pēc laika pāriet, varbūt vannā liekam retāk.
Pagājušā nedēļā aizgāju uz gadu izrakstītajām analīzēm - gan urīns, gan asinsaina ir lieliski. Tātad šoreiz man ir taisnība .. lai kas tas arī nebūtu, bērnam uznāk un pāriet pats no sevis un neatstāj sekas.