Sveicināti!

Bērnībā sapņoju, ka būšu rakstniece vai dzejniece.
Dzīve aizvirzījusies citādi, tomēr gadu pēc gada mēdzu ierakstīt savā jaunā gada apņemšanos sarakstā, ka sākšu rakstīt uz papīra.
Te nu būs.. kaut kas no manis un par man svarīgām lietām.

piektdiena, 2011. gada 21. oktobris

Pierādi, ka neesi muļķis

Vakardien skaidroju savai mammai, kas tas īsti ir melnais PR un kā viņš rodas. Kā viņš rodas, man vēl arvien pašai nav īsti skaidrs, bet acīmredzot tas notiek ļoti profesionāli. Ideāls piemērs - prezidentam Bērziņam esot iebildumi par Danielu Pavļutu kā ekonomikas ministru.
Patiesībai jāsaka, ka Danielu pazīstu jau vairāk kā 10 gadus, bet pēdējo gadu viņu pat neesmu satikusi. Latvija ir maziņa un esam bijuši kopā dažādos pasākumos, aktivitātēs. Redzēju viņu garām skrienot arī partijas birojā, bet mani viņš todien pat nepamanīja, jo bija aizņemts sarunā ar citiem kolēģiem. Es domāju, ka viņam nav nojausmas, ka es šobrīd esmu ZRP birojā un aktīvi darbojos partijā. Tomēr zinu, ka viņš apguvis labu izglītību, darbojies Tidzniecības un Rūpniecības kamerā, un uzskatu viņu par veiksmīgu piemēru, kādam jābūt mūsdienu politiķim. Atceroties, kāds amats un pienākumi viņam bija uzticēti kamerā, man ne mirkli nav šaubu, ka par viņa profesionalitāti Bērziņa kungam nav nekādu iebildumu. To apliecina arī mūsu kolēģu sarunas ar prezidentu Bērziņu. Un tomēr presē krustām šķērsām publikācijas par to, ka viņš nav profesionālis.
Pret šādām publikācijām ir grūti cīnīties. Līdzīgi kā diskusijās, kad tev pajautā.. vai jūs vairs nelietojat narkotikas? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt pareizi. Jo aizdomas sabiedrībā paliek uz visiem laikiem.
Presei ir liels spēks un šobrīd acīmredzami tiek mēģināts pārliecināt sabiedrību, ka mūsu izvirzītie ministri nav piemērotākie. Par to, ka Gaidis Bērziņš tieslietas pārvaldījis jau divreiz un tiesas ir ļoti problemātiska darbības joma, nekāda trokšņa medijos nav. Bēdīgi. Līdz balsojumam par valdību vēl vairākas dienas un nav zināms, kādus vēl šūpošanas manevrus paredzējuši potittehnologi.

ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Vārdi, kas saskan ar darbiem

Esmu pieskaitāma pie tās sabiedrības daļas, kas īsti neuzticas apkārtējiem. Tipiski latviski. Jebkuru uzlūkoju ar nelielām aizdomām, jo īpaši pēc pieredzētā krīzes laikā 2009. gadā. Pat ļoti burvīgi cilvēki grūtās situācijās meloja acīs skatīdamies un tādēļ rēķinos, ka jebkurš svešs cilvēks varētu rīkoties līdzīgi.
Tomēr pārsteidza svētdienas rītā lasītā ziņa, ka no partijas atšķēlušies seši cilvēki, kaut gan jau pirms vēlēšanām daļai no viņiem bija jūtams sakāpināti augsts pašvērtējums. Trūka pamata, lai pārliecinātos, ka tiešām šie cilvēki ir tik zinoši, profesionāli un godprātīgi. Un diemžēl .. nebija arī. Goda prāta pietrūka un arī drosmes. Pēdējā tikšanās reizē sestdien neviens pat nepiecēlās un nepateica, ka apsver jautājumu par atšķelšanos no partijas. Svētdien partijas valdes locekļi par to uzzināja pa tālruni un tad jau uzreiz tas bija presē.
Tomēr šorīt esmu atkal gandarīta par tiem kolēģiem, kas ir mūsu pārstāvji sarunās ar citiem politiskajiem spēkiem un ka tie pat neapsver "pārdošanos" sponsoriem vai ieinteresētajām pusēm.

Patiess lepnums, ka žurnālistu izpēte mūsu partijas rindās vainagojusies ar to pašu, ko esmu dzirdējusi valdes sēdēs, tiešās un netīšām dzirdētās sarunās. Partijas rindas vieno ideālistus, kuri vēl cer mainīt šo valsti.
Un šobrīd dienas kārtībā .. kā organizēties tālāk. Valdības veidošanas periperijas diemžēl paralizējušas biroju un gaidam, kamēr būs skaidrs, kas notiek tālāk, jo daudzas gaišākās galvas šobrīd Saeimas namā. Tur arī mums kā jaunai partijai viss jāapgūst - kādi līgumi jāslēdz ar katru darbinieku, kā pieslēgt printerus vai kas jādara, lai no personīgajiem portatīvajiem datoriem varētu arī kādu e-vēstuli nosūtīt. Pilnīgi muļķīgi sīkumi, bet paņem tik daudz laika. Bet tiem mūsu deputātiem, kas dzīvojuši ārpus Rīgas šobrīd intensīvi jāmeklē dzīvesvieta, jākārto administratīvie papīri u.tml.  Tomēr jau šo piektdien pirmie pārstāvji būs atpakaļ reģionos, lai turpinātu sarunas ar vēlētājiem un darītu to visu termiņu nevis tikai īsi pirms vēlēšanām. Un par to atkal ir vērts lepoties. Tas, par ko šobrīd satraucos es, ir fakts, ka man nav skaidrs, kā pat es varētu noskaidrot, kur un kad šie deputāti būs un kā par to uzzinās vēlētāji.  Tas šodienas darba kārtībā.

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

Slimošanas rudenī

Lai cik veselīga būtu izvēlētā pārtika, rudenī tik un tā mājinieki slimo. Ja vēdera vīrusu-viendienīti izslimojam ātri un pēc divām dienām viss jau aizmirsies, tad rudens drēgnumā radies klepus un iesnas gan tik ātri nepazūd.
Tā nu ja gandrīz nedēļu sēžu mājās, rūpīgi dzeru siltas tējas un ēdu vitamīniem bagātu pārtiku, tomēr tas netraucēja arī manam organismam pieteikt streiku. Nu es esmu bez balss un lēnām apsveru, vai kārtējo laringītu ārstēt ar antibiotikām un mēģināt ielekt braucošajā politikas vilcienā vai tomēr ļauties dabai un ārstēties, kamēr "tas tur augšā" izlems, ka laiks atkal darboties un plosīties.
Neesmu ļoti izteikta fatāliste, tomēr reizēm ieklausos kopējā organisma noskaņojumā. Jo īpaši tad, kad organisma uzvedība ir nedaudz neloģiska vai negaidīta. Tas palīdz samierināties ar domu, ka atkal kāds bērns saslimis arī.. jo līdz ar to neviens plāns īsti nevar tikt realizēts iecerētajā laikā un apjomā.
Tā ir jocīga pārmaiņa pēc iepriekš ierastā paļaušanās uz sevi vienmēr un visur.

sestdiena, 2011. gada 1. oktobris

Īpašais noskaņojums pēc valdes sēdes

Ir gandrīz trīs naktī, ir pavadīta 17 stundas gara darba diena, bet vēl arvien nevaru aizmigt. Ir pavisam jocīgi un nemierīgi, jo pēdējās deviņas stundas pavadīju kopā ar kolēģiem un ZRP valdi, diskutējot par to vai un kā mēs varam paziņot, ka koalīciju vēlamies veidot ne tikai kopā ar Vienotību, bet arī ar Saskaņas centru. Tādēļ valdes pārstāvjus, kuri ir tikušies ar visām partijām, aicinājām atbildēt uz mums ļoti būtiskiem jautājumiem:
Man tādi bija - vai tiešām bijušās Interfrontes dalībniekiem jābūt mūsu partneriem?
Vai Saskaņas centra līgums ar Krievijas varas partijām, nebūs drauds mūsu neatkarībai?
Ja par otro, man arī pašai ik pa brīdim bija pārliecība, ka valstisku neatkarību apdraudošas vienošanās neraksta publiski, bet gan slepeni un par to pat neziņo, tad diskusijā ar kolēģiem sapratām. Varam šaubīties par partneriem tad, ja šaubamies par savām spējām būt neatkarīgi, objektīvi un izlēmīgi. Nevienu lēmumu SC nevar pieņemt parlamentā bez mūsu atbalsta. Ja mēs nešaubamies par savu lojalitāti Latvijas valstij, kā arī savu vēlmi strādāt un analizēt katru lēmumu, ko pieņemam, tad gausties par Krievijas ietekmi ir pavisam aplami.
Vēl vairāk.. ja paanalizē līdzšinējo darbību kaut vai Satiksmes jomā, kas divas reizes pa pusotram gadam bijusi TB/LNNK pārziņā, bet tā arī palikušas iestrēgušas Eiropas maģistrālā dzelzceļa RailBaltic izbūves idejas.
Otrs aspekts par bijušo Interfrontiešu uzņemšanu partijā ir daudz svarīgāks žests un ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Saskaņas centram būs jānorobežojas no radikālajiem izteikumiem, jo sarunās viņu pozīcija ir ļoti atbalstoša Latvijas neatkarībai, kā arī valsts valodas lomas stiprināšanai, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādēs. Mūsuprāt, pirmais solis, par ko kopīgi varam vienoties, ka mazuļiem latviešu valoda jāmāca jau bērnudārzā, lai vēl vairāk vecāku varētu izvēlēties savus bērnus sūtīt skolās ar latviešu mācību valodu, ja viņi to vēlēsies.
Mans pavisam personīgais viedoklis ir, ka šis ir absolūti nepieciešams solis mūsu sabiedrībai un valstij, lai mēs kā vienota nācija turpinātu dzīvot un strādāt mūsu pašu valsts interesēs.