Vēl arvien nerimst diskusija par valsts valodu, jo tuvojas referendums. Tādēļ vēlos ierakstīt vēl vienu pārdomu rakstu par iespējām stiprināt valodu un veidiem, kā šobrīd politiķi vājina valsti un tādēļ arī valodu.
Latviešu valoda būs tik stipra, cik stipra un garīga būs tās tauta. Jo būsim turīgāki, jo lepnāki būsim par valsti un savu valodu. Mums būs vairāk laika stiprināt, kopt un apgūt mūsu tradīcijas, dzīvesziņu un valodu.
Diemžēl daudzi tuvredzīgi lēmumi apdraud mūsu valsti un iedzīvotāju labklājību. Līdz ar to aizdzen tautiešus svešumā tāpat kā nepārdomātie ekonomiskie lēmumi.
Viens no tiem -
obligātā prasība pēc latviešu valodas augstākajā izglītībā. Pēc tam nepārsteidz, ka mūsu doktoriem ir daudz mazāk publikāciju starptautiskajā presē nekā kaimiņvalstī Igaunijā. Kaimiņi uzskata, ka drīkst un pat veicina apmācību augstākajā līmenī angļu valodā. Tas dod būtiskas priekšrocības kaimiņu zinātniekiem:
- pirmkārt, viņu raksti un zinātniskie darbi kļūst pieejami miljoniem citu zinātnieku un interesentu visā pasaulē, pieaug viņu citējamība un atpazīstamība citu augstkolu profesionāļu vidū;
- otrkārt, iespējams piesaistīt labākos lektorus no ārvalstīm;
- treškārt, daudz vairāk studentu varētu izvēlēties par savu studiju vietu valsti, kurā apmācību valoda ir angļu.
Bez šiem iemesliem pavisam praktiska neērtībā - rakstus ārpus Latvijas var publicēt tikai tulkotā veidā, tāpat kā citu zinātnieku raksti publicēti angliski. Mūsu studentiem jānodarbojas ar tulkošanu turp un atpakaļ, lai varētu kļūt par tiešām starptautiski atzītiem zinātniekiem un jātērē tam ievērojams laiks vai līdzekļi.
Un kā izskaidrot, kādēļ Latvijā par labāko augstskolu tomēr uzskata Rīgas Ekonomikas Augstskolu, kurā apmācību valoda izņēmuma kārtā ir angļu valoda? Iemesls, ka tad Daugavpilī vairums mācību programmu būs tikai krievu valodā, manuprāt, nav arguments. Ja Daugavpilī dzīvotu kaut vai daži simti aktīvu studentu no Krievijas, mēs atkal būtu no tā ieguvēji, jo pēc tam viņi kā mūsu ekonomikas aģenti jau strādātu visās kaimiņvalstīs.
Valoda jāstiprina tā, lai pabeidzot vidusskolu, jaunieši visi runātu latviešu valodā. Augstākās izglītības valodai nav tādas nozīmes.
Es ierosinu sākt ar visneaizsargātāko - doktorantūras līmeni. Pētījumu pieejamība svešvalodās palielinātu mūsu zinātnieku izredzes iesaistīties starptautiskos pētījumos, kuri vienīgie nākamajos periodos saņems Eiropas finansējumu. Tātad mēs runājam par zinātnes izdzīvošanu.
Man nav arī argumentu, kādēļ Latvijā nevarētu praktizēt mediķi, kuri neprot augstākajā līmenī valsts valodu, ja vien viņi nesniedz pakalpojumus plašam iedzīvotāju lokam. Privātprakse, kas būtu orientēta uz ārzemniekiem un nodarbinātu arī dažus vietējos darbiniekus, būtu vienīgi ieguvums mūsu ekonomikai un sabiedrībai.
