Piedaloties debatēs par Latvijas viedo specializāciju, nevarēju saprast mūžīgo pretīmpastāvēšanu starp uzņēmējiem, kas ir inovāciju ieviesēji, un zinātniekiem, kuri pēta un rada zināšanas. Līdz pagājušā nedēļā saņēmu tiešu jautājumu no kolēģes Pārresoru koordinācijas centrā - kādēļ mēs (Ekonomikas ministrija) stāstot, ka līdzekļi uzņēmēju komerciāliem pētījumiem (plašāk pazīstami kā Kompetenču centri, kas ir ļoti neprecīzs nosaukums un, manuprāt, ar steigu maināms) ir iekļaujami valsts izvirzītajos mērķos (R&D angļu valodā), ja valsts apņēmusies nodrošināt līdzekļus "zinātniskajai darbībai". Komerciālie pētījumi mēdz būt arī nesaistīti ar zinātnisko darbību.
Tā kā savas zināšanas par inovāciju sistēmu, pētniecību un attīstību jeb R&D biju paplašinājusi vien no starptautiskās pieejamās literatūras, tad atbildēju, ka Latvijas mērķis ir sasniegt atbilstošu apjomu investīciju pētniecībā un attīstībā nevis zinātnē kā tādā.
Liels bija mans pārsteigums, kad iepazīstoties ar spēkā esošo Zinātniskās darbības likumu, tajā atradu pantu "Ikgadējais kopējais valsts un privātpersonu finansējuma apjoms zinātniskajai darbībai — 3procenti no iekšzemes kopprodukta — sasniedzams līdz 2010.gadam".
Kamēr visā pasaulē lieto pilnīgi cita tipa izmaksu uzskaiti - skaita ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Inovācijām itin bieži var nebūt nekādas saistības ar zinātnisko darbību. Un te nu mēs esam. Paši savā likumdošanā radījuši pilnīgi nepareizu priekšstatu zinātniekiem un daudziem politiķiem par darbības rādītājiem un attiecīgi mērāmajiem rezultātiem un pat instrumentiem, kā sasniegt mērķus.
Necentīšos tulkot, bet iekopēju pasaulē atzītākā P&A rokasgrāmatas Frascati Manual viedokli:
According to the Frascati Manual, 2002, R&D is defined as a "creative work undertaken on a systematic basis in order to increase the stock of knowledge of man, culture and society, and the use of this stock of knowledge to devise new applications".
Šajā pētniecības un attīstības uzskaitījumā skaidri norāda uz eksperimentālo attīstību: Experimental development is systematic work, drawing on existing knowledge gained from research and/or practical experience, which is directed to producing new materials, products or devices, to installing new processes, systems and services, or to improving substantially those already produced or installed. R&D covers both formal R&D in R&D units and informal or occasional R&D in other units.
Kad Latviju vērtē pēc inovāciju rādītājiem, tad tieši privātā sektorā nodarbināto pētnieku un privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā ir visvājākie rādītāji. Tieši privātā sektora rādītāju uzlabošana, jeb panākšana, ka uzņēmēji iegulda vairāk līdzekļu jaunu produktu/metožu vai iekārtu izveidē, ir Latvijas ekonomikas attīstības iespēja.
Pieļauju, ka nepilnīga tulkojuma lietošana rada risku tālākam dialogam. Lai gan papildus līdzekļi zinātnei no valsts puses ir absolūta nepieciešamība, tomēr vēl arvien uzskatu, ka ar šodien pieejamajiem līdzekļiem varam sasniegt vairāk, ja orientēsimies uz Latvijas uzņēmēju vajadzībām. Ne velti attīstītās valstīs vismaz 60% pētniecības un attīstības finansējuma nāk no privātā sektora. Šo apjomu ar valsts budžetu vēl ilgi nevarēsim nodrošināt, jo veselības aprūpe, pensijas un citas vajadzības ne tuvu man apmierinošā līmenī, bet zinātne šobrīd teju 80% resursu saņem no valsts un ES, kamēr uzņēmēji norāda uz projektiem simtiem tūkstošu eiro vērtībā, kurus ir spiesti izvietot ārpus Latvijas, jo vietējiem trūkstot ieinteresētības tos risināt. Tā neesot zinātne!
Ceru, ka diskusiju gaitā tomēr precizēsim gaidas un iespējams pārskatīsim kļūdainos tulkojumus, lai nestrīdētos par uzņemtajām saistībām arī Eiropas mērogā, jo tur mēs salīdzinām R&D finansējuma apjomu nevis ieguldījumus zinātniskā darbībā.
