Sveicināti!

Bērnībā sapņoju, ka būšu rakstniece vai dzejniece.
Dzīve aizvirzījusies citādi, tomēr gadu pēc gada mēdzu ierakstīt savā jaunā gada apņemšanos sarakstā, ka sākšu rakstīt uz papīra.
Te nu būs.. kaut kas no manis un par man svarīgām lietām.

pirmdiena, 2016. gada 26. septembris

Viens pret visiem vai visi pret vienu?

Vakar svinējām vārda dienu. Ciemos braucām visi septiņi. Taču jau pēc nepilnām divām stundām mazais brālis kļuva kašķīgs. Var jau saprast - bērns pirmo mēnesi bērnudārzā, noguris no pārmaiņām un vēl lielais brālis pakacināja, stumjot prom no kopīgās rotaļāšanās. Diemžēl beigās puika jau raudāja skaļā balsī un prasījās mājās.
Pārējie bija visai omulīgi - lielajai meita draudzene, mazā meita izgulējusies ratos un gatava dzīvoties rokās vai blakus uz dīvāna. Vidējie bērni priecīgi spēlējas ar jubilāru - ceļ, būvē, rotaļājas.  Pretīm viens, kurš noraudājes un kliedz, stumj visus prom.
Ja man būtu viens bērns, es nedomājot brauktu prom, bet šoreiz centos gan nomierināt, gan izklaidēt līdz sapratu - nekā nebūs. Viņam rīt atkal jāiet uz bērnudārzu, vajag spēku un omulību, lai izdzīvotu garo dienu prom no vecākiem. Ja būtu tuvāk mājām, aizsūtītu mājās vienu pašu ar vienu no vecākiem, bet šoreiz to fiziski nevaram - viens auto un esam vairāku desmitu kilometru attālumā no mājām. Tā nu taisījāmies un braucām vien prom visi.
Arī mājās visu vakaru puika pārvienotojās ar knupīti mutē un lika lego klučus, regulāri par kaut ko sabēdājās un paraudāja, bet mājas ārstē. Aizgāja gulēt kā parasti, nakts bija laba, un no rīta omulīgs puisis spiegdams no prieka devās uz bērnudārzu.
Reizēm nākas pakļaut pārējo vēlmes vienam. Jo tā ir pareizi. Tad nākamās dienas atkal ir baudāmas.

trešdiena, 2016. gada 18. maijs

Aktuāli, ja šovasar vajag profesionāļu atbalstu BKUS

Kopš lielāko dienas daļu pavadu audzinot bērnus, dalos ar pieredzi pļāpu portālos, taču arī šeit droši vien kādai noderēs manas pēdējā laika atklāsmes, kā ātrāk iegūt valsts apmaksātu medicīnas palīdzību lielajās klīnikās.
Vēl pirms pusgada biju pilnīgi pārliecināta, ka visātrāk pierakstu organizēt ar elektroniskā pasta starpniecību. Atbildes par iespējamo pierakstu bija operatīvas, precīzas un mazāk kā diennakts laikā jautājums bija atrisināts. Diemžēl jau martā secināju, ka sūtītās vēstules sāk pazust vai atbildēts tiek nedēļas laikā. Iespējams mainījusies organizatoriskā struktūra vai cilvēki, jo nomainīts arī tālruņa numurs, pa kuru veicams pieraksts un šobrīd BKUS pierakstu var veikt no 8.00 līdz 20.00.
Visbiežāk secināsiet, ka pieraksts pie dažiem no ārstiem pieejams vien pēc 3-4 mēnešiem (vasara ir atvaļinājumu sezona ar BKUS speciālistiem). Taču vienu vai divas reizes nedēļā uzzvanot uz info tālruni un pārbaudot vakantās vizītes, jūs varat izmantot kāda vecāka atteiktu vietu. Ņemot vērā darba apjomu, kāds ir reģistratūrā un to, kā organizēts šobrīd darbs, reģistratūras darbinieki diez vai varētu vēl nodarboties ar atzvanu kādam vecākam, kas gatavs operatīvi mainīt plānus un izmantot pieejamo logu ātrāk.
Zvanīju katru nedēļu vismaz vienu reizi vairākas nedēļas no vietas. Šobrīd varu ieteikt, ka visvieglāk informatīvo tālruni sazvanīt pēc darba laika t.i. 18.00-20.00, kad man paveicās uzķert brīvu gastroenterologa vizīti uz nākamā rīta 9.00. Visgrūtāk vai pat teju neiespējami šķiet sazvanīt dienas vidū.
Tāpat, protams, gribu atgādināt, ka tas, ka atradāt citu vizīti agrākā laikā, nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta jūsu iepriekš pieteiktā vizīte. To jādara pašiem. Un to ērti var izdarīt arī elektroniski, tikai sagaidiet atbildi, jo izrādās ne visi e-pasti aizceļo līdz BKUS un automātisku atbildētāju viņi patreiz nav uzlikuši. Līdz ar to e-pasts var nozust interneta labirintos un neviens par to nekad neuzzinās.