Galvenais arguments, kādēļ biznesu nedrīkstot ierobežot ar kopējo gada procentu likmi, pēc nozares pārstāvju domām, bija - šis pakalpojums reizēm nepieciešams lielam skaitam cilvēku.
Pilnīgi piekrītu. Un tomēr '... 175 tūkstoši klientu aizņēmušies 2012. gadā 1.8 miljonus reižu. Tas nozīmē, ka šobrīd klienti, kuri ņem īstermiņa kredītus, to dara vidēji desmit(!) reizes gadā, jeb gandrīz katru mēnesi.
Ja cilvēkiem pietrūkst 100 latu līdz algai, tad gadu regulāri aizņemoties, un turpinot pelnīt līdzīgi , viņiem pēc gada jau trūks 200 latu līdz algai. Tas ir bīstams solis personīgu traģēdiju virzienā. Šādas īstermiņa naudas cena ir ļoti, ļoti liela. Daudz lielāka nekā ilgtermiņa kredītiem.Lai ģimene vai atsevišķs iedzīvotājs saprātīgi spētu norēķināties par savām saistībām, šādu aizņēmumu varētu izmantot ne vairāk kā pāris reižu gadā, neprognozētu vai ārkārtas izdevumu segšanai.
Visvairāk līdzību šādam biznesam redzu ar alkohola tirdzniecību. Arī to mēs Latvijā un arī citviet pasaulē ierobežojam, lai novērtu pārliekas atkarības un nepiemērotu izmantošanu. Tieši to pašu darīsim ar ātrajiem kredītiem. Piedāvātie pasākumi nav paredzēti, lai šo pakalpojumu iznīcinātu, bet gan pasargātu patērētājus no nesaprātīgas rīcības un ierobežotu biznesa apjomus.
Daudzi piekritīs, ka nesen pieredzētās akcijas - kā pirmā kredīta izsniegšana bez maksas, pārāk līdzinās narkotiku tirgotāju rīcībai, kuri arī pirmo devu allaž piedāvā upurim bez atlīdzības. Šis ir legāls bizness un daļai sabiedrības aizņemšanās jau kļuvusi par normu, tomēr jārod saprātīgs kompromiss.
Ļoti ceru, ka topošās krājaizdevu sabiedrības spēs nodrošināt alternatīvu - saprātīgas aizņemšanās iespējas savas apkaimes iedzīvotājiem.
