Pēdējo mēnešu laikā esmu atradusi veselu virkni lielisku mājas lapu angļu valodā, kurās publicēti padomi mazajiem uzņēmējiem.
Pēdējais atklājums bija katru dienu pa 2-3 minūšu video materiālam par visu, kas svarīgs mazajiem uzņēmējiem,
http://www.emarketingvids.com/
Vadoties no redzētā padoma, ieviesu sev jaunu pastkasti Gmailā, uz kuru sūtīt interesanto lasāmvielu, lai tā nesabirtu vienā kaudzē ar svarīgiem e-pastiem, uz kuriem jāatbild savlaicīgi. Tie būs e-pasti, kurus vēlos redzēt arī pieslēdzoties ar telefonu gmail pastkastītei. Pirms tam par to nebiju padomājusi un dienā nāca pat 10 interesanti e-pasti, kuri itin nemaz neattiecas uz darbu, bet gan personīgo pilnveidošanos. Toties mobilā operatora rēķins neadekvāti liels. Nu būs mazāks.
Varbūt noder arī tev?! Tad priecāšos par komentāru blogā.
ceturtdiena, 2011. gada 21. jūlijs
otrdiena, 2011. gada 19. jūlijs
Melnās svītras zebras rakstā
Ik reizi, kad dzīvē pamanu vairākas negatīvas lietas, sāku gaidīt labās ziņas. Šoreiz kaut kā savācies pārāk daudz nejauku sīkumu vienlaicīgi - vakardien pirmo reizi mūžā aplēju klaviatūru ar kafiju. Aplēju tā, ka vairs nav glābjama. Tā dara pilnīgas muļķības un taustiņi viena vietā uzreiz reaģē ar virkni simbolu. Tomēr šodien papildus visam saplīsa iemīļotās botas un pamanījos pazaudēt mobilo telefonu.
Zinu, jau zinu, telefons bija jau iegādāts vien uz pusgadu un cerēju pirkt jaunu. Nu jau pagājuši astoņi mēneši, bet es kā dzīvoju ar vecumvecu Nokia, tā dzīvoju. Bija iemesls tomēr iegādāties glītu un funkcionālāku iekārtu. Tomēr šādos brīžos allaž skatos un domāju, kas gan vēl nepatīkams sagaidāms. Ceru, ka ar šo manā melnā svītra atkal būs pāri, jo esmu palutinājusi sevi ar virkni jaunām lietām un ziņām.
Ceru, ka jūs arī tāpat .. melnās svītras laikā spējat pacietīgi gaidīt balto svītru un ieraudzīt to!
Zinu, jau zinu, telefons bija jau iegādāts vien uz pusgadu un cerēju pirkt jaunu. Nu jau pagājuši astoņi mēneši, bet es kā dzīvoju ar vecumvecu Nokia, tā dzīvoju. Bija iemesls tomēr iegādāties glītu un funkcionālāku iekārtu. Tomēr šādos brīžos allaž skatos un domāju, kas gan vēl nepatīkams sagaidāms. Ceru, ka ar šo manā melnā svītra atkal būs pāri, jo esmu palutinājusi sevi ar virkni jaunām lietām un ziņām.
Ceru, ka jūs arī tāpat .. melnās svītras laikā spējat pacietīgi gaidīt balto svītru un ieraudzīt to!
otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs
Pārbaudīta metode mazo bērnu liešanas palaidnību profilaksei
Kad sašutusi cālī pasūdzējos, ka mani mazie palaidņi atkal sēžot pie galda pārlej no krūzītes krūzītē šķidrumus un pēc tam pārvērš galdu par ūdenskritumu, saņēmu padomu: Pārcelt mazo rakari uz vannas istabu ar bļodām, trauciņiem un lai lej, cik uziet. Uzklausīju un piemirsu.
Šodien padoms likās varen vietā. Vakars draudēja izvērsties par skaļu, kašķīgu un morāli graujošu pasākumu. Kamēr es darbojos vienā dzīvokļa galā, otrā dzirdu raudam mazo Lienīti. Aizskrienu uz tualeti un redzu, ka dāma nokritusi no ķeblīša, kad centusies tikt pie izlietnes. Tā nu mierināju mazo lelli un neizpratnē apsvēru, kā gan durvis uz tualeti palikušas vaļā. Es tās vienmēr rūpīgi aizveru ciet. Tā kā mazā māsa bija pamatīgi sasitusies, gājām uz bērnistabu pēc knupīša. .. un priekšā atbildes uz visiem jautājumiem. Istabas vidū sēž mans čalītis ar smilšu kastes spainīti un formiņām, kuras ieliekamas viena otrā. Spainītis līdz pusei pieliets ar ūdeni un jauneklis tieši grasās turpināt laistīties. Nu man skaidrs gan tas, kā tualetē palikušas vaļā durvis un ieslēgta gaisma, gan arī, no kurienes jau pāris reižu ūdens parādījies bērnu spainītī. Es nez kādēļ biju iedomājusies, ka to kāds sācis izmantot podiņa vietā.
Tad nu šī bija pati piemērotākā reize, kad neizplūst garos skaidrojumos, bet palūgt dēlu pārcelties uz vannas istabu ar visu viņa arsenālu. Mazā māsa gan labu brīdi protestēja, ka viņa netiek laista vannā klāt pie šeptēšanās, bet tā kā šodien neviens nebija īsti pagulējis un lielāko pēcpusdienas daļu jau tāpat viņi bija pavadījuši skandalējot, tad māsa tika vannā tikai tad, kad brālis bija izņēmies līdz apnikumam un pats palūdza, lai viņu izceļ no vannas ārā.
Iesaku un rekomendēju šo metodi arī citu mazuļu ūdens vēlmju izpaušanas. Plikiņš vannā, ar pietiekami lielu lejamo trauku arsenālu un ik pa brīdim atnākt, lai papildinātu izlaistīto spainīti un uzlaucītu grīdu blakus vannai.
Šodien padoms likās varen vietā. Vakars draudēja izvērsties par skaļu, kašķīgu un morāli graujošu pasākumu. Kamēr es darbojos vienā dzīvokļa galā, otrā dzirdu raudam mazo Lienīti. Aizskrienu uz tualeti un redzu, ka dāma nokritusi no ķeblīša, kad centusies tikt pie izlietnes. Tā nu mierināju mazo lelli un neizpratnē apsvēru, kā gan durvis uz tualeti palikušas vaļā. Es tās vienmēr rūpīgi aizveru ciet. Tā kā mazā māsa bija pamatīgi sasitusies, gājām uz bērnistabu pēc knupīša. .. un priekšā atbildes uz visiem jautājumiem. Istabas vidū sēž mans čalītis ar smilšu kastes spainīti un formiņām, kuras ieliekamas viena otrā. Spainītis līdz pusei pieliets ar ūdeni un jauneklis tieši grasās turpināt laistīties. Nu man skaidrs gan tas, kā tualetē palikušas vaļā durvis un ieslēgta gaisma, gan arī, no kurienes jau pāris reižu ūdens parādījies bērnu spainītī. Es nez kādēļ biju iedomājusies, ka to kāds sācis izmantot podiņa vietā.
Tad nu šī bija pati piemērotākā reize, kad neizplūst garos skaidrojumos, bet palūgt dēlu pārcelties uz vannas istabu ar visu viņa arsenālu. Mazā māsa gan labu brīdi protestēja, ka viņa netiek laista vannā klāt pie šeptēšanās, bet tā kā šodien neviens nebija īsti pagulējis un lielāko pēcpusdienas daļu jau tāpat viņi bija pavadījuši skandalējot, tad māsa tika vannā tikai tad, kad brālis bija izņēmies līdz apnikumam un pats palūdza, lai viņu izceļ no vannas ārā.
Iesaku un rekomendēju šo metodi arī citu mazuļu ūdens vēlmju izpaušanas. Plikiņš vannā, ar pietiekami lielu lejamo trauku arsenālu un ik pa brīdim atnākt, lai papildinātu izlaistīto spainīti un uzlaucītu grīdu blakus vannai.
ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs
Egoisti, aprēķinātāji vai tomēr?
Pirms pāris dienām atzīmējām savu laulības 12-to jubileju un priecājāmies par garām brīvdienām laukos. Kad bērni jau bija nolikti gulēt, sēdējām pie kamīna un pļāpājām .. par egoismu.
Uzskatu, ka mēs abi esam ļoti lieli egoisti un nekad to neesmu slēpusi no draudzenēm. Reiz saņēmu sašutuši atbildi: kā gan diviem egoistiem var būt trīs bērni? Tad nu sēdējām un smējāmies par savu egoisma izpratni. Tā ir mūsu jauko attiecību pamatā - izprast sevi, un argumentēt otrai pusei, kādēļ tas nepieciešams.
Tā mans mīļotais vīrietis savulaik bija ļoti noraizējies par to, lai es saglabātu labu izskatu arī pēc grūtniecības. Tādēļ pēc pirmā bērna piedzimšanas regulāri vakaros dzirdēju jautājumu: "Mīļā, vai tu šodien vingroji?" Ja atbilde bija noliedzoša (un kā gan varētu būt citādāk?), tad vīrs mīļi noteica: "Nu tad es paņemšu mazo un aiziesim uz citu istabu, lai tu vari pavingrot". Protams, ka es gāju un vingroju. Nevarēju taču atzīties, ka man ir slinkums? :) Figūra bija atpakaļ itin drīz un vīrs to vēl arvien daļēji uzskata par savu sasniegumu. Nevienu brīdi mans vīrietis nav mēģinājis izlikties, ka šī gādība bijusi kāda cita, kā tikai viņa interesēs.
Tomēr egoisms mums nozīmē arī uzņemties atbildību par savām izvēlēm.
Ja esam izvēlējušies, ka mums būs bērni, tad mēs pielāgojam savu dzīvi tā, lai pašiem būtu iespējami ērti. Veselīgs egoisms nozīmē arī rēķināšanos ar citiem. Ik dienas mums jāmeklē kompromisi starp mūsu vēlmēm un iespējām un tieši tādēļ, ka mēs abi gribam būt laimīgi.
Man ir svarīgi izgulēties, tādēļ murgaini atceros naktis, kad mazākā meita teju visu nakti raudāja, bet pa dienu strādājām abi. Tad ir bijis, ka nostaigājot ar viņu pāris stundas, jūtu, ka vairs nevaru un eju celt vīru, lai viņš "pārņem stafeti", pēc dažām stundām pamostos no sajūtas, ka nu jau pārgurumam tuvu ir viņš. Kā novilk robežu, kurš tagad vairāk noguris un pelnījis atpūtu? To ir jāsajūt, un arī jāsaka otram.
Dienu sākot, ir vērts padomāt, kā varētu panākt, lai tava dzīve būtu laimīgāka? Es zinu, ka ja nenoskriešos mājas darbos, tad vakarā būšu labākā garastāvoklī. To zin arī vīrs, tādēļ viņš priecāsies par labo garastāvokli, nevis vētīs veļas kaudzi uz gludināmā dēļa, vai traukus, līdz kuriem nebūšu tikusi. Viņš man ir skaidri devis saprast, kuras vērtības ir pirmās viņa prioritāšu skalā. Egoists spēj atteikties no mājkalpotājas, jo viņam vērtīgāka būs mīļākā. Un tas, kurš prasa visu un uzreiz, nav egoists, bet gan .. ideālists.
Uzskatu, ka mēs abi esam ļoti lieli egoisti un nekad to neesmu slēpusi no draudzenēm. Reiz saņēmu sašutuši atbildi: kā gan diviem egoistiem var būt trīs bērni? Tad nu sēdējām un smējāmies par savu egoisma izpratni. Tā ir mūsu jauko attiecību pamatā - izprast sevi, un argumentēt otrai pusei, kādēļ tas nepieciešams.
Tā mans mīļotais vīrietis savulaik bija ļoti noraizējies par to, lai es saglabātu labu izskatu arī pēc grūtniecības. Tādēļ pēc pirmā bērna piedzimšanas regulāri vakaros dzirdēju jautājumu: "Mīļā, vai tu šodien vingroji?" Ja atbilde bija noliedzoša (un kā gan varētu būt citādāk?), tad vīrs mīļi noteica: "Nu tad es paņemšu mazo un aiziesim uz citu istabu, lai tu vari pavingrot". Protams, ka es gāju un vingroju. Nevarēju taču atzīties, ka man ir slinkums? :) Figūra bija atpakaļ itin drīz un vīrs to vēl arvien daļēji uzskata par savu sasniegumu. Nevienu brīdi mans vīrietis nav mēģinājis izlikties, ka šī gādība bijusi kāda cita, kā tikai viņa interesēs.
Tomēr egoisms mums nozīmē arī uzņemties atbildību par savām izvēlēm.
Ja esam izvēlējušies, ka mums būs bērni, tad mēs pielāgojam savu dzīvi tā, lai pašiem būtu iespējami ērti. Veselīgs egoisms nozīmē arī rēķināšanos ar citiem. Ik dienas mums jāmeklē kompromisi starp mūsu vēlmēm un iespējām un tieši tādēļ, ka mēs abi gribam būt laimīgi.
Man ir svarīgi izgulēties, tādēļ murgaini atceros naktis, kad mazākā meita teju visu nakti raudāja, bet pa dienu strādājām abi. Tad ir bijis, ka nostaigājot ar viņu pāris stundas, jūtu, ka vairs nevaru un eju celt vīru, lai viņš "pārņem stafeti", pēc dažām stundām pamostos no sajūtas, ka nu jau pārgurumam tuvu ir viņš. Kā novilk robežu, kurš tagad vairāk noguris un pelnījis atpūtu? To ir jāsajūt, un arī jāsaka otram.
Dienu sākot, ir vērts padomāt, kā varētu panākt, lai tava dzīve būtu laimīgāka? Es zinu, ka ja nenoskriešos mājas darbos, tad vakarā būšu labākā garastāvoklī. To zin arī vīrs, tādēļ viņš priecāsies par labo garastāvokli, nevis vētīs veļas kaudzi uz gludināmā dēļa, vai traukus, līdz kuriem nebūšu tikusi. Viņš man ir skaidri devis saprast, kuras vērtības ir pirmās viņa prioritāšu skalā. Egoists spēj atteikties no mājkalpotājas, jo viņam vērtīgāka būs mīļākā. Un tas, kurš prasa visu un uzreiz, nav egoists, bet gan .. ideālists.
Abonēt:
Ziņas (Atom)