Reizēm esmu pilnīgi perfekts pacients.. kā daktere ieteica, tā arī daru. Iebaroju bērnam visu, ko ārste noteikusi precīzās devās un pat nevaicājot, kāpēc. Tomēr ir reizes, kad visu izdaru pavisam pretēji un pārliecinos, ka tas bijis pareizi.
Mazā meita kopš pērnā pavasara reizēm slimo ar neizskaidrojamu klepu. Pirmajā reizē ārste izklausīja mazās krūtiņas un lika dzert AB un vēlāk arī Ventolinu nedēlu no vietas. Tā ir spēcīga kombinācija zīdainim, kas nav pat 6 mēnešus vecs. Tomēr bērna veselības dēļ zāles devu. Īsti gan labāk nekļuva, bet pēc laika klepus pārgāja.
Vasarā meitēns rāpoja pa grīdu, šļūca, ja būsim pavisam precīzi. Klepus atgriezās un atkal trokšņi, ārste silti ieteica mēģināt dot Ventolinu, bet pēc tam arī līdzekļus pret alerģiju, jo pārāk slimīgs man tas mazais cilvēciņš.
Aizgāju ar recepti uz aptieku un pat nopirku kādu līdzekli alerģijas apkarošanai, tomēr mājās izrādījās, ka man iedots nepareizs.. tāds, kurš paredzēts tikai no 2 gadu vecuma. Tā nu noignorēju labo ieteikumu un mierīgi dzīvojām un klepus pārgāja pats no sevis. Pēdējā pusgada laikā meitēns ir pāris reižu pa nedēļai atkal klepojis tikpat jocīgi un padziļi, bet es stūrgalvīgi neko nedaru un klepus pēc laika pāriet, varbūt vannā liekam retāk.
Pagājušā nedēļā aizgāju uz gadu izrakstītajām analīzēm - gan urīns, gan asinsaina ir lieliski. Tātad šoreiz man ir taisnība .. lai kas tas arī nebūtu, bērnam uznāk un pāriet pats no sevis un neatstāj sekas.
