Kad sašutusi cālī pasūdzējos, ka mani mazie palaidņi atkal sēžot pie galda pārlej no krūzītes krūzītē šķidrumus un pēc tam pārvērš galdu par ūdenskritumu, saņēmu padomu: Pārcelt mazo rakari uz vannas istabu ar bļodām, trauciņiem un lai lej, cik uziet. Uzklausīju un piemirsu.
Šodien padoms likās varen vietā. Vakars draudēja izvērsties par skaļu, kašķīgu un morāli graujošu pasākumu. Kamēr es darbojos vienā dzīvokļa galā, otrā dzirdu raudam mazo Lienīti. Aizskrienu uz tualeti un redzu, ka dāma nokritusi no ķeblīša, kad centusies tikt pie izlietnes. Tā nu mierināju mazo lelli un neizpratnē apsvēru, kā gan durvis uz tualeti palikušas vaļā. Es tās vienmēr rūpīgi aizveru ciet. Tā kā mazā māsa bija pamatīgi sasitusies, gājām uz bērnistabu pēc knupīša. .. un priekšā atbildes uz visiem jautājumiem. Istabas vidū sēž mans čalītis ar smilšu kastes spainīti un formiņām, kuras ieliekamas viena otrā. Spainītis līdz pusei pieliets ar ūdeni un jauneklis tieši grasās turpināt laistīties. Nu man skaidrs gan tas, kā tualetē palikušas vaļā durvis un ieslēgta gaisma, gan arī, no kurienes jau pāris reižu ūdens parādījies bērnu spainītī. Es nez kādēļ biju iedomājusies, ka to kāds sācis izmantot podiņa vietā.
Tad nu šī bija pati piemērotākā reize, kad neizplūst garos skaidrojumos, bet palūgt dēlu pārcelties uz vannas istabu ar visu viņa arsenālu. Mazā māsa gan labu brīdi protestēja, ka viņa netiek laista vannā klāt pie šeptēšanās, bet tā kā šodien neviens nebija īsti pagulējis un lielāko pēcpusdienas daļu jau tāpat viņi bija pavadījuši skandalējot, tad māsa tika vannā tikai tad, kad brālis bija izņēmies līdz apnikumam un pats palūdza, lai viņu izceļ no vannas ārā.
Iesaku un rekomendēju šo metodi arī citu mazuļu ūdens vēlmju izpaušanas. Plikiņš vannā, ar pietiekami lielu lejamo trauku arsenālu un ik pa brīdim atnākt, lai papildinātu izlaistīto spainīti un uzlaucītu grīdu blakus vannai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru