Sveicināti!

Bērnībā sapņoju, ka būšu rakstniece vai dzejniece.
Dzīve aizvirzījusies citādi, tomēr gadu pēc gada mēdzu ierakstīt savā jaunā gada apņemšanos sarakstā, ka sākšu rakstīt uz papīra.
Te nu būs.. kaut kas no manis un par man svarīgām lietām.

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Sāku domāt par pensiju

Dažas dienas atpakaļ radio atkal sadzirdēju diskusiju par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un sapratu.. hej, man tak vēl 30 gadi līdz pensijai. Vismaz...30. Tas ir tieši divas reizes vairāk nekā es jau esmu pavadījusi pieaugušas personas statusā. Iepriekšējos gados esmu paspējusi : iegūt izglītību bakalauru un vēl maģistra līmenī, atrast otru pusi un salaulāties, iznēsāt un piedzemdēt trīs bērnus, kā arī pa vidu visam iekārtot dzīves vietu, nopirkt auto un lauku māju.
Ja tā padomā.... man ir viss, ko gribēju sasniegt, kad tikko pabeidzu skolu, bet vēl divreiz vairāk laika. Vai to drīkst izniekot? Nekādā gadījumā .. tādēļ ar steigu sāku sapņot par to, ko vēl gribu izdarīt līdz pensijai. Ja neskaita to, ka jāiekrāj kāds grasis vecumdienām.
Firmu jau nodibināju, tagad tikai jāiekustina. Pa nākamajiem 30 gadiem es vēl veselu revolūciju varu sarīkot.  Bet pagaidām revolucionāri uzvedās mani jaunieši.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru