Sestdienas vakaru pavadīju burvīgā sabiedrībā, JCI prezidenta inaugurācijas ballē. Bijām veiksmīgi atstājuši bērnus auklītei un vakars piederēja tikai mums diviem. Es bez bērniem un vīrs bez bērniem, kāda jauka kombinācija.
Padejojām un papļāpājām. Līdz kādā sarunā ieminējos, ka mums ir trīs bērni. "Izsaku līdzjūtību", atskanēja no sarunu biedra. Nez kādēļ man atbilde radās uzreiz un nekavējoties: "Šajā sakarā es pieņemu tikai apsveikumus".
Saruna veikli aizvirzījās uz to, ka, protams, viņš bija domājis mani apsveikt, bet es sajutos labi. Man tiešām patīk, ka mani bērni man ir. Grūti ir tad, kad nāk miegs vai visi slimo, bet visādi citādi .. viņi taču ir burvīgi, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru