Latviskā politika

Sestdien vesela rinda ar automašīnām virzījās no Rīgas uz Rūjienu. Iepazīstinājām bērnus ar saldējuma rūpnīcu un nodegustējām burvīgas jaunas garšas. Vīnogu saldējums .. mūsu iecienītākais.
Tikai prombraucot, pačukstēju uzaicinātājai, ka kandidēšu arī Saeimas vēlēšanās. Uz ko saņēmu pārsteigtu jautājumu: kādēļ gan es neesot to izstāstījusi visiem un skaļi. Nedaudz samulsu, bet vēlāk sapratu, kāpēc man tas pat neienāca prātā.
Man nepatīk agresīva un uzbāzīga reklāma, tādēļ arī pati tādu nemaz negrasos veikt. Tāpēc mēs kā partija bijām maz manāmi Rīgas svētkos. Mēs negribējām bojāt cilvēkiem svētkus ar politisko reklāmu. Toties aktīvi piedalījāmies un to var redzēt partijas mājas lapā www.reformupartija.lv gan arī tvitera kontā.
Lūk tādēļ partijas kampaņa būs mazāk pamanāma, bet toties būsim atvērti atbildēm uz jautājumiem.
Arī es labprāt atbildēšu uz jebkuru jautājumu, ja jau esmu piekritusi būt par šīs partijas pārstāvi. Bet negribu būt amerikāniska savā pieejā.

Kā ieviest kārtību, tam veltot tikai 30 minūtes dienā

Kopš atklāju grāmatu "Organized simplicity", jau pāris mēnešus mēģinu pārskatīt plauktus, skapjus, atvilknes. Es meklēju krāmus un cenšos no tiem atbrīvoties. Jo tā ir vieglāk sakārtot dzīvesvietu un justies tajā labi.
Ik pa brīdim, pārbīdu mēbeles un turpinu meklēt interesantas idejas internetā. Viens no pēdējiem atradumiem bija portālu kopa, kura motivē ieviest kārtību mājās ar vienkāršām nopērkamām shēmām. Viens no reklāmas saukļiem, kurš mani uzrunāja bija, "Ieviesiet kārtību mājās mēneša laikā, ik dienu veltot tam tikai 30 minūtes laika". Izklausās tik vilinoši, ka gribētos nopirkt tādu pamācību.
Paskatījos uz glītajām bildēm un aizdevos kārtot kādu no mājas stūriem. Šoreiz tas bija gludināmo drēbju kalns. Pēc pusotras stundas mana kaudze bija sarukusi uz pusi, tomēr vēl tikpat drēbju gaida savu gludināšanas kārtu. Neizskatās, ka tuvākajā laikā ar 30 minūšu centieniem varēšu tikt galā pat ar vislabākajām pamācībām. Pusstundā es varu vien paspēt izslaucīt visu dzīvokli un novākt nevietā noliktās mantas.
Bet būtu taču tik kārdinoši.. pusstunda dienā un visa māja kārtībā. Jāatgriežas vien pie racionāliem aprēķiniem. Mājās ar trim nelieliem bērniem nav iespējams visu sakārtot pusstundas laikā, ja šajā mājā arī dzīvo. Pusstundā mēs varam kopīgi sakārtot pēc rotaļāšanās pa istabām atstātās mantas, jo ātrāk tas pasākums tik lieliem cilvēkiem nesokas. Ik pa brīdim viņi atkal atgriežas pie rotaļāšanās, vēl pusstundu dienā prasa virtuves sakopšanas pēc gatavošanas, viņu maltītēm. Pat traukus no trauku mašīnas izņemt un ielikt atpakaļ plauktos paņem minūtes 7, jo man taču ir palīgi, kuri dakšiņas, karotes un pārējos piederumus centīgi izlasīs ārā un iebērs pareizajā atvilknē, tikai nesakārtotus.
Varbūt nākamgad arī šāda kārtošanas shēma varēs nedaudz izlīdzēt, bet pagaidām par to varu vien pasapņot pie gludināmā dēļa.

produktivitātes meklējumos

Pēdējo mēnešu laikā esmu atradusi veselu virkni lielisku mājas lapu angļu valodā, kurās publicēti padomi mazajiem uzņēmējiem.
Pēdējais atklājums bija katru dienu pa 2-3 minūšu video materiālam par visu, kas svarīgs mazajiem uzņēmējiem,
http://www.emarketingvids.com/
Vadoties no redzētā padoma, ieviesu sev jaunu pastkasti Gmailā, uz kuru sūtīt interesanto lasāmvielu, lai tā nesabirtu vienā kaudzē ar svarīgiem e-pastiem, uz kuriem jāatbild savlaicīgi. Tie būs e-pasti, kurus vēlos redzēt arī pieslēdzoties ar telefonu gmail pastkastītei. Pirms tam par to nebiju padomājusi un dienā nāca pat 10 interesanti e-pasti, kuri itin nemaz neattiecas uz darbu, bet gan personīgo pilnveidošanos. Toties mobilā operatora rēķins neadekvāti liels. Nu būs mazāks.
Varbūt noder arī tev?! Tad priecāšos par komentāru blogā.

Melnās svītras zebras rakstā

Ik reizi, kad dzīvē pamanu vairākas negatīvas lietas, sāku gaidīt labās ziņas. Šoreiz kaut kā savācies pārāk daudz nejauku sīkumu vienlaicīgi - vakardien pirmo reizi mūžā aplēju klaviatūru ar kafiju. Aplēju tā, ka vairs nav glābjama. Tā dara pilnīgas muļķības un taustiņi viena vietā uzreiz reaģē ar virkni simbolu. Tomēr šodien papildus visam saplīsa iemīļotās botas un pamanījos pazaudēt mobilo telefonu.
Zinu, jau zinu, telefons bija jau iegādāts vien uz pusgadu un cerēju pirkt jaunu. Nu jau pagājuši astoņi mēneši, bet es kā dzīvoju ar vecumvecu Nokia, tā dzīvoju. Bija iemesls tomēr iegādāties glītu un funkcionālāku iekārtu. Tomēr šādos brīžos allaž skatos un domāju, kas gan vēl nepatīkams sagaidāms. Ceru, ka ar šo manā melnā svītra atkal būs pāri, jo esmu palutinājusi sevi ar virkni jaunām lietām un ziņām.
Ceru, ka jūs arī tāpat .. melnās svītras laikā spējat pacietīgi gaidīt balto svītru un ieraudzīt to!

Pārbaudīta metode mazo bērnu liešanas palaidnību profilaksei

Kad sašutusi cālī pasūdzējos, ka mani mazie palaidņi atkal sēžot pie galda pārlej no krūzītes krūzītē šķidrumus un pēc tam pārvērš galdu par ūdenskritumu, saņēmu padomu: Pārcelt mazo rakari uz vannas istabu ar bļodām, trauciņiem un lai lej, cik uziet. Uzklausīju un piemirsu.
Šodien padoms likās varen vietā. Vakars draudēja izvērsties par skaļu, kašķīgu un morāli graujošu pasākumu. Kamēr es darbojos vienā dzīvokļa galā, otrā dzirdu raudam mazo Lienīti. Aizskrienu uz tualeti un redzu, ka dāma nokritusi no ķeblīša, kad centusies tikt pie izlietnes. Tā nu mierināju mazo lelli un neizpratnē apsvēru, kā gan durvis uz tualeti palikušas vaļā. Es tās vienmēr rūpīgi aizveru ciet. Tā kā mazā māsa bija pamatīgi sasitusies, gājām uz bērnistabu pēc knupīša. .. un priekšā atbildes uz visiem jautājumiem. Istabas vidū sēž mans čalītis ar smilšu kastes spainīti un formiņām, kuras ieliekamas viena otrā. Spainītis līdz pusei pieliets ar ūdeni un jauneklis tieši grasās turpināt laistīties. Nu man skaidrs gan tas, kā tualetē palikušas vaļā durvis un ieslēgta gaisma, gan arī, no kurienes jau pāris reižu ūdens parādījies bērnu spainītī. Es nez kādēļ biju iedomājusies, ka to kāds sācis izmantot podiņa vietā.
Tad nu šī bija pati piemērotākā reize, kad neizplūst garos skaidrojumos, bet palūgt dēlu pārcelties uz vannas istabu ar visu viņa arsenālu. Mazā māsa gan labu brīdi protestēja, ka viņa netiek laista vannā klāt pie šeptēšanās, bet tā kā šodien neviens nebija īsti pagulējis un lielāko pēcpusdienas daļu jau tāpat viņi bija pavadījuši skandalējot, tad māsa tika vannā tikai tad, kad brālis bija izņēmies līdz apnikumam un pats palūdza, lai viņu izceļ no vannas ārā.
Iesaku un rekomendēju šo metodi arī citu mazuļu ūdens vēlmju izpaušanas. Plikiņš vannā, ar pietiekami lielu lejamo trauku arsenālu un ik pa brīdim atnākt, lai papildinātu izlaistīto spainīti un uzlaucītu grīdu blakus vannai.

Egoisti, aprēķinātāji vai tomēr?

Pirms pāris dienām atzīmējām savu laulības 12-to jubileju un priecājāmies par garām brīvdienām laukos. Kad bērni jau bija nolikti gulēt, sēdējām pie kamīna un pļāpājām .. par egoismu.
Uzskatu, ka mēs abi esam ļoti lieli egoisti un nekad to neesmu slēpusi no draudzenēm. Reiz saņēmu sašutuši atbildi: kā gan diviem egoistiem var būt trīs bērni? Tad nu sēdējām un smējāmies par savu egoisma izpratni. Tā ir mūsu jauko attiecību pamatā - izprast sevi, un argumentēt otrai pusei, kādēļ tas nepieciešams.
Tā mans mīļotais vīrietis savulaik bija ļoti noraizējies par to, lai es saglabātu labu izskatu arī pēc grūtniecības. Tādēļ pēc pirmā bērna piedzimšanas regulāri vakaros dzirdēju jautājumu: "Mīļā, vai tu šodien vingroji?" Ja atbilde bija noliedzoša (un kā gan varētu būt citādāk?), tad vīrs mīļi noteica: "Nu tad es paņemšu mazo un aiziesim uz citu istabu, lai tu vari pavingrot". Protams, ka es gāju un vingroju. Nevarēju taču atzīties, ka man ir slinkums? :) Figūra bija atpakaļ itin drīz un vīrs to vēl arvien daļēji uzskata par savu sasniegumu. Nevienu brīdi mans vīrietis nav mēģinājis izlikties, ka šī gādība bijusi kāda cita, kā tikai viņa interesēs.
Tomēr egoisms mums nozīmē arī uzņemties  atbildību par savām izvēlēm.
Ja esam izvēlējušies, ka mums būs bērni, tad mēs pielāgojam savu dzīvi tā, lai pašiem būtu iespējami ērti. Veselīgs egoisms nozīmē arī rēķināšanos ar citiem. Ik dienas mums jāmeklē kompromisi starp mūsu vēlmēm un iespējām un tieši tādēļ, ka mēs abi gribam būt laimīgi.
Man ir svarīgi izgulēties, tādēļ murgaini atceros naktis, kad mazākā meita teju visu nakti raudāja, bet pa dienu strādājām abi. Tad ir bijis, ka nostaigājot ar viņu pāris stundas, jūtu, ka vairs nevaru un eju celt vīru, lai viņš "pārņem stafeti", pēc dažām stundām pamostos no sajūtas, ka nu jau pārgurumam tuvu ir viņš. Kā novilk robežu, kurš tagad vairāk noguris un pelnījis atpūtu? To ir jāsajūt, un arī jāsaka otram.
Dienu sākot, ir vērts padomāt, kā varētu panākt, lai tava dzīve būtu laimīgāka? Es zinu, ka ja nenoskriešos mājas darbos, tad vakarā būšu labākā garastāvoklī. To zin arī vīrs, tādēļ viņš priecāsies par labo garastāvokli, nevis vētīs veļas kaudzi uz gludināmā dēļa, vai traukus, līdz kuriem nebūšu tikusi. Viņš man ir skaidri devis saprast, kuras vērtības ir pirmās viņa prioritāšu skalā. Egoists spēj atteikties no mājkalpotājas, jo viņam vērtīgāka būs mīļākā. Un tas, kurš prasa visu un uzreiz, nav egoists, bet gan .. ideālists.

Labais matracītis

Manai lielajai meitai ir jau desmit gadi. Tikpat gadi ir arī pirmajam nopirktajam bērnu matracītim.
Tas nevainojami kalpo vēl šodien, tādēļ nolēmu izpētīt viņa sastāvu.
Stingrs un izturīgs, kā arī pietiekami izskatīgs, lai varētu izguldīt arī ceturto bērnu.

Galvenie plusi:
- aptuveni 1-1.2 cm biezs kokosa slānis abās pusēs visvienkāršākajam paralonam nodrošina stingru pamatni;
- iekšpuse ir tapsēta ar sintētisku audumu, tādēļ neveido barotnes putekļu ērcēm un mīkstina kokosa virsmas cietību.
- izmērs 120x60 cm, kas piemērots standarta redeļu gultiņai, tādēļ matracis netiek fiziski deformēts ar locīšanu, spiešanu u.c.
- tumšais un raibais audums saglabājis savu izskatu un krāsojumu.

Atceros, kā bērnudārzā skatījāmies uz gultiņām, kurās vidusdaļa bija izgulēta. Šie matrači bija iegādāti no tīrītās vilnas un to cena, protams, bija ievērojami zemāka nekā izstrādājumiem ar kokosu. Vilnas/vates matracis maksāja ap 8 Ls, šis pie 15 Ls. Tomēr mūsu grupas vecāki vienoti izlēma iegādāties jaunajām gultiņām matračus ar kokosu. Domāju, ka tie Āgenskalna pirmsskolā labi kalpo arī šodien.