Svētdienu veltīju spēku uzkrāšanai un ģimenei.
Ne tikai sēņojām kopā ar mazajiem rakariem, bet arī apciemojām vīra vecākus, bet ap 21.00 man likās, ka acis aizvērsties pret manu gribu. Tādēļ vienīgais, ko izdarīju, sagatavoju obligātās VID atskaites par savu uzņēmējdarbību un pārcēlu blogošanu uz šorītu.
Tomēr rīti nav īsti mans laiks. Pagaidām galva pilna ar domām par šodien darāmajiem darbiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru