Šorīt atkal birojā ierodos agri, kaut gan vakardien vēl īsi pirms pusnakts bijām Rīgas kinostudijā, lai justu līdzi Edmundam Sprūdžam.
Pēdējās divas dienas bija kļuvušas pavisam nogurdinošas. Četras dienas pēc kārtas stāvēju ārā, vējā un runājos ar vēlētājiem un dalīju mūsu bukletus. Kopumā sajūta laba - vismaz katrs piektais ir "mūsējais", bet saprotu, ka šīs vēlēšanas vēl ir tikai sākums.
Reālā politika sāksies pēc vēlēšanām. Vakardien runājām par struktūru, kā organizēt tālāko biroja darbu pēc vēlēšanām, kā iesaistīt tos simtus cilvēku, kuri jau nākuši pie mums ar idejām, lai tas ne tikai būtu uzklausīts, bet arī ņemts vērā mūsu frakcijas darbā parlamentā. Jau vairākas nedēļas vispār nav notikušas darba grupas.. daļa tādēļ, ka atbildīgie slimo, daļa tādēļ, ka kampaņa paņem ļoti daudz laika un spēku, tajā skaitā arī reģionālās vizītes, diskusijas par programmu, preses konferences un materiālu izstrāde. Tagad tas viss aiz muguras un varēsim atsākt strādāt pēc būtības.
Mani ļoti motivē tas, ka visi mūsu valdes cilvēki, gan birojā strādājošie izsaka līdzīgus viedokļus, kaut gan nav bijis pat laika to izdiskutēt savā starpā. Pāris svarīgākās tēzes - profesionāļiem jādarbojas domnīcas ietvaros, bet pēc tam visi projekti un pētījumi jāprezentē visiem partijas biedriem. Tāpat būs nepieciešams labs partijas preses sekretārs, lai skaidrotu mūsu viedokli, pirmkārt, mūsu biedriem, otrkārt, medijiem un sabiedrībai kopumā.
Līdz vēlēšanām mazāk par 24 stundām, bet man vēl ļoti gribās satikt mammu pirms prombraukšanas uz Īriju. Viņa atbraukusi vien uz dažām dienām un līdz šim nav sanācis pat ilgāk par pusstundu aprunāties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru