Vakardien skaidroju savai mammai, kas tas īsti ir melnais PR un kā viņš rodas. Kā viņš rodas, man vēl arvien pašai nav īsti skaidrs, bet acīmredzot tas notiek ļoti profesionāli. Ideāls piemērs - prezidentam Bērziņam esot iebildumi par Danielu Pavļutu kā ekonomikas ministru.
Patiesībai jāsaka, ka Danielu pazīstu jau vairāk kā 10 gadus, bet pēdējo gadu viņu pat neesmu satikusi. Latvija ir maziņa un esam bijuši kopā dažādos pasākumos, aktivitātēs. Redzēju viņu garām skrienot arī partijas birojā, bet mani viņš todien pat nepamanīja, jo bija aizņemts sarunā ar citiem kolēģiem. Es domāju, ka viņam nav nojausmas, ka es šobrīd esmu ZRP birojā un aktīvi darbojos partijā. Tomēr zinu, ka viņš apguvis labu izglītību, darbojies Tidzniecības un Rūpniecības kamerā, un uzskatu viņu par veiksmīgu piemēru, kādam jābūt mūsdienu politiķim. Atceroties, kāds amats un pienākumi viņam bija uzticēti kamerā, man ne mirkli nav šaubu, ka par viņa profesionalitāti Bērziņa kungam nav nekādu iebildumu. To apliecina arī mūsu kolēģu sarunas ar prezidentu Bērziņu. Un tomēr presē krustām šķērsām publikācijas par to, ka viņš nav profesionālis.
Pret šādām publikācijām ir grūti cīnīties. Līdzīgi kā diskusijās, kad tev pajautā.. vai jūs vairs nelietojat narkotikas? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt pareizi. Jo aizdomas sabiedrībā paliek uz visiem laikiem.
Presei ir liels spēks un šobrīd acīmredzami tiek mēģināts pārliecināt sabiedrību, ka mūsu izvirzītie ministri nav piemērotākie. Par to, ka Gaidis Bērziņš tieslietas pārvaldījis jau divreiz un tiesas ir ļoti problemātiska darbības joma, nekāda trokšņa medijos nav. Bēdīgi. Līdz balsojumam par valdību vēl vairākas dienas un nav zināms, kādus vēl šūpošanas manevrus paredzējuši potittehnologi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru