Sveicināti!

Bērnībā sapņoju, ka būšu rakstniece vai dzejniece.
Dzīve aizvirzījusies citādi, tomēr gadu pēc gada mēdzu ierakstīt savā jaunā gada apņemšanos sarakstā, ka sākšu rakstīt uz papīra.
Te nu būs.. kaut kas no manis un par man svarīgām lietām.

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

Slimošanas rudenī

Lai cik veselīga būtu izvēlētā pārtika, rudenī tik un tā mājinieki slimo. Ja vēdera vīrusu-viendienīti izslimojam ātri un pēc divām dienām viss jau aizmirsies, tad rudens drēgnumā radies klepus un iesnas gan tik ātri nepazūd.
Tā nu ja gandrīz nedēļu sēžu mājās, rūpīgi dzeru siltas tējas un ēdu vitamīniem bagātu pārtiku, tomēr tas netraucēja arī manam organismam pieteikt streiku. Nu es esmu bez balss un lēnām apsveru, vai kārtējo laringītu ārstēt ar antibiotikām un mēģināt ielekt braucošajā politikas vilcienā vai tomēr ļauties dabai un ārstēties, kamēr "tas tur augšā" izlems, ka laiks atkal darboties un plosīties.
Neesmu ļoti izteikta fatāliste, tomēr reizēm ieklausos kopējā organisma noskaņojumā. Jo īpaši tad, kad organisma uzvedība ir nedaudz neloģiska vai negaidīta. Tas palīdz samierināties ar domu, ka atkal kāds bērns saslimis arī.. jo līdz ar to neviens plāns īsti nevar tikt realizēts iecerētajā laikā un apjomā.
Tā ir jocīga pārmaiņa pēc iepriekš ierastā paļaušanās uz sevi vienmēr un visur.

2 komentāri:

  1. Tā ir - nav kur skriet. Slimība ir organisma mājiens, ka drusku jāpiebremzē ;)

    AtbildētDzēst
  2. Cenšos, bet nesanāk. Atkal jau esmu noskrējusies un mežonīgi klepoju :(
    Rīt atrādīšos ārstam, redzēs, ko teiks.

    AtbildētDzēst