Sveicināti!

Bērnībā sapņoju, ka būšu rakstniece vai dzejniece.
Dzīve aizvirzījusies citādi, tomēr gadu pēc gada mēdzu ierakstīt savā jaunā gada apņemšanos sarakstā, ka sākšu rakstīt uz papīra.
Te nu būs.. kaut kas no manis un par man svarīgām lietām.

sestdiena, 2011. gada 1. oktobris

Īpašais noskaņojums pēc valdes sēdes

Ir gandrīz trīs naktī, ir pavadīta 17 stundas gara darba diena, bet vēl arvien nevaru aizmigt. Ir pavisam jocīgi un nemierīgi, jo pēdējās deviņas stundas pavadīju kopā ar kolēģiem un ZRP valdi, diskutējot par to vai un kā mēs varam paziņot, ka koalīciju vēlamies veidot ne tikai kopā ar Vienotību, bet arī ar Saskaņas centru. Tādēļ valdes pārstāvjus, kuri ir tikušies ar visām partijām, aicinājām atbildēt uz mums ļoti būtiskiem jautājumiem:
Man tādi bija - vai tiešām bijušās Interfrontes dalībniekiem jābūt mūsu partneriem?
Vai Saskaņas centra līgums ar Krievijas varas partijām, nebūs drauds mūsu neatkarībai?
Ja par otro, man arī pašai ik pa brīdim bija pārliecība, ka valstisku neatkarību apdraudošas vienošanās neraksta publiski, bet gan slepeni un par to pat neziņo, tad diskusijā ar kolēģiem sapratām. Varam šaubīties par partneriem tad, ja šaubamies par savām spējām būt neatkarīgi, objektīvi un izlēmīgi. Nevienu lēmumu SC nevar pieņemt parlamentā bez mūsu atbalsta. Ja mēs nešaubamies par savu lojalitāti Latvijas valstij, kā arī savu vēlmi strādāt un analizēt katru lēmumu, ko pieņemam, tad gausties par Krievijas ietekmi ir pavisam aplami.
Vēl vairāk.. ja paanalizē līdzšinējo darbību kaut vai Satiksmes jomā, kas divas reizes pa pusotram gadam bijusi TB/LNNK pārziņā, bet tā arī palikušas iestrēgušas Eiropas maģistrālā dzelzceļa RailBaltic izbūves idejas.
Otrs aspekts par bijušo Interfrontiešu uzņemšanu partijā ir daudz svarīgāks žests un ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Saskaņas centram būs jānorobežojas no radikālajiem izteikumiem, jo sarunās viņu pozīcija ir ļoti atbalstoša Latvijas neatkarībai, kā arī valsts valodas lomas stiprināšanai, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādēs. Mūsuprāt, pirmais solis, par ko kopīgi varam vienoties, ka mazuļiem latviešu valoda jāmāca jau bērnudārzā, lai vēl vairāk vecāku varētu izvēlēties savus bērnus sūtīt skolās ar latviešu mācību valodu, ja viņi to vēlēsies.
Mans pavisam personīgais viedoklis ir, ka šis ir absolūti nepieciešams solis mūsu sabiedrībai un valstij, lai mēs kā vienota nācija turpinātu dzīvot un strādāt mūsu pašu valsts interesēs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru