Kad sapulcē pirms ceļojuma Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš mums teica, lai neplānojot neko pēc ASV, jo ļoti daudzi maina dzīvi, es tikai smējos.
Taču iespēja pabūt vienai pašai ar sevi vairāku mēnešu garumā lika pārdomāt ļoti daudz ko.
Šodien es kāpju lidmašīnā, lai dotos mājās ar ļoti atšķirīgu skatījumu uz atsevišķām lietām.
Ak jā, studijas pabeigtas pietiekami labi. Sekmes būs A un B, kas ir no 8 līdz 10.
Vienlaikus esmu atvadījusies no sapņa nomest dažus liekos kilogramus un līdz ar to atbraucot šķiršos no saglabātās vienu izmēru mazākās garderobes. Ja četrus mēnešus sportojot vairākas reizes nedēļā nekas nemainās, nāksies vien pieņemt, ka vilciens aizgājis un figūru ar nosaukumu "kā pēc trešā bērna" man vairs nav iespējams atgūt.
Arī mana karjera mainīsies un būs jāatsakās vēl no dažiem projektiem, lai beidzot justos kaut nedaudz laimīga nevis visu laiku kā galīga "lūzere" un pārgurusi no tā, ka man nekas nesanāk. Naivās cerības, kā tagad ASV es tikai strādāšu un atgūšu iekavēto, beigušās. Man ir jau četrdesmit četri gadi un darba spējas vairs nav tādas kā bija 18 gados. Vienlaikus - gribu biežāk just gandarījumu par padarīto, tādēļ darīšu mazāk lietu, bet centīšos tās ātrāk novest līdz galam.
Šo man jau vairākus gadus ieteica mana doktorantūras pētījuma zinātniskā vadītāja, taču man vajadzēja laiku un vairākus neveiksmīgus mēģinājumus, lai to saprastu. Cerams, tagad būšu to spējīga ne tikai apzināties, bet arī izdarīt. Pirmo atlūgumu jau nosūtīju elektroniski parakstītu.
Lasu un smaidu. Veiksmes un ar atgriešanos! :)
AtbildētDzēst